Slikta ziema - slikta peļņa
«Kalnu slēpošanas biznesa veiksme ir saistīta ar laikapstākļiem. Tā kā Latvijā ziemas ir ļoti neprognozējamas, no biznesa viedokļa pastāv ļoti liels risks nesasniegt cerētos ieņēmumus,» par kalnu slēpošanas biznesu saka Ieva Rasa, kura pārstāv gan Milzkalnu (SIA Froks), gan Riekstukalnu (SIA Riekstu kalns). Viņa norāda, ka veicamie ieguldījumi ir ļoti lieli, arī sagatavošanās ziemas sezonai notiekot jau iepriekšējā vasarā. «Ja ziema ir slikta, tas nozīmē nevis zaudējumus, bet neiegūtu peļņu,» vaicāta par siltām ziemām, atzīst I. Rasa.
Viņa uzsver, ka visvairāk no negūtās peļņas ciešot sagatavošanās nākamajai sezonai un varot nākties ietaupīt uz lietām, ko finansiāli veiksmīgas sezonas gadījumā varētu uzlabot. Tas nozīmējot arī neatpelnīt to, kas vasarā ticis ieguldīts.
«Šo biznesu nevar nodalīt no citiem biznesa veidiem, jo pamatlietas un mērķi neatšķiras. Mūsu sfērā lielākā veiksme ir saulaini sniegotas brīvdienas ar mērenu salu,» uzsver Gatis Olte, Atpūtas parka Rāmkalni (SIA Rāmkalni serviss) projektu vadītājs. Viņš norāda, ka «īstā ziema» Latvijā parasti ir īsa, tāpēc vissarežģītākais esot dažādo laikapstākļu starplaikos noturēt slēpošanas trases sniega kvalitāti. «Silta ziema, protams, nozīmē zaudējumus. Tos sedzam no vasaras uzkrājumiem, un tam mums palīdz arī pārējās nozares, ar kurām nodarbojamies, - bistro, konditoreja, veikals un ražošana,» norāda G. Olte.
«Pilsētas trases galvenie saimnieki ir Siguldas novads un Latvijas Olimpiskā komiteja. Trase nevar strādāt kā privāts kalns, kas orientēts tikai uz peļņu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt kalnu slēpošanas un snovborda klubus ar pienācīgiem treniņu un sacensību apstākļiem,» stāsta Jānis Ciaguns, SIA Olimpiskais centrs Sigulda valdes loceklis. Novada pensionāri trasē slēpojot bez maksas, klienti, kas uzrādot Siguldas ID kartes, saņemot piecu santīmu atlaidi par katru uzbraucienu, sporta klubi maksājot 50% no biļetes cenas, savukārt sacensību laikā par kalna īri maksāts netiek, skaidro olimpiskā centra pārstāvis. «Trase ir pilna ar slēpotājiem, bet kase nepildās, toties mēs pildām savu misiju,» uzsver J. Ciaguns.
Situācija nemainīga
«Šogad mūsu trasēs situācija ir tāda pati kā citus gadus - ja ārā ir labi laikapstākļi, tad apmeklētāju ir daudz,» saka I. Rasa. Viņa ievērojusi, ka apmeklētājiem īpaši patīkot, ja ārā ir nelieli mīnusi, Rīgā uzsnidzis vai pieturas sniegs un spīd saule. Milzkalns darbu šajā sezonā esot sācis 6. decembrī, Riekstukalns - dienu vēlāk. Salīdzinot ar pagājušo sezonu, kalni darbu sākuši ātrāk, taču attiecībā pret citiem gadiem - ap to pašu laiku. 2011./2012. gada sezonā Milzkalnu apmeklējuši 35 000 apmeklētāju, savukārt Riekstukalnu - 83 000 apmeklētāju. Visveiksmīgākās abiem kalniem bijušas 2009./2010. un 2010./2011. gada sezonas, ar attiecīgi 40 000 un 95 000 apmeklētāju. «Domājam, ka 15% no kalna apmeklētājiem ir lietuvieši,» par kaimiņu lielo pieplūdumu Riekstukalnā saka I. Rasa. «Iespējams, lietuvieši ir skaļāki par latviešiem, tomēr to var saprast, viņi ir atbraukuši atpūsties. Turklāt incidentus uz kalna vienlīdz daudz izraisa kā latvieši, tā lietuvieši,» skaidro I. Rasa.
«Ziema šogad iesākās ļoti labi, cilvēku interese bija liela,» sezonas sākumu raksturo Rāmkalnu pārstāvis Gatis Olte. Viņš atzīst, ka biznesam nedaudz «iegriezis» pamatīgais atkusnis garajās ziemas brīvdienās. Sezona esot iesākta decembra vidū, un sniega šobrīd esot daudz. «Salīdzinot ar iepriekšējām ziemām, esam puslīdz turpat, kur katru gadu,» teic G. Olte. Tāpat kā Milzkalnā un Riekstukalnā, arī Rāmkalnos cer, ka sezona noturēsies līdz martam.
«Sezonu sākām 15. decembrī, un līdz mēneša beigām ar pacēlāju bija uzbraukts 95 000 reižu,» saka Pilsētas trases pārstāvis Jānis Ciaguns, kurš uzsver, ka laba ziema ilgstot trīs mēnešus, uz ko tiekot cerēts arī šogad. Viņš stāsta, ka pieredze un cilvēku domas par kalniem ir visdažādākās. «Visiem liekas, ka sniegotā ziemā kalni pelna vairāk, bet patiesībā - mazāk, jo cilvēki nevar normāli pārvietoties un līdz kalnam nemaz netiek,» atzīst J. Ciaguns. Tāpat cilvēku izvēli lielā mērā nosakot laikapstākļi viņu mājvietā. «Ja Rīgā krīt sniedziņš, tad slēpotāji ir. Ja Rīgā ielas melnas, tad daudzi zvana un jautā, vai trase vēl strādā. Bet mums Siguldā brīnišķīgs kalns, taču slēpotāju nav.» J. Ciaguns atklāj, ka, salīdzinot ar treknajiem gadiem, slēpotāju skaitam ir tendence sarukt. «Pirms pieciem gadiem strādājām līdz pusnaktij, tagad jau plkst. 21 slēpo tikai daži cilvēki,» saka J. Ciaguns. Gadumijā parādoties slēpotāji no Krievijas, svinamajās dienās - ziemas sporta cienītāji no Lietuvas. Taču pārsvarā Siguldā slēpojot vietējie iedzīvotāji un rīdzinieki. Līdzīgi kā slēpotāju skaits, esot sarukuši arī līdzekļi trases pilnveidošanai. «Pirms pieciem gadiem mums atlika nauda attīstībai, jo komunālo pakalpojumu un nodokļu izmaksas bija daudz mazākas. Tagad, ko ieņemam, to arī atdodam,» stāsta J. Ciaguns.
Bizness stabils
«Kalnu slēpošanas tūrisms Latvijai ir nozīmīgs,» uzsver Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāve Inta Briede. Lielā mērā slēpošanas nozīmīgums esot saistīts ar vispārējo tūrisma sezonas klusumu ziemas periodā.
I. Briede norāda, ka lietuviešu tūristu Latvijā, visticamāk, ziemā nemaz nebūtu, ja nebūtu tieši kalnu slēpošanas piedāvājuma. TAVA pārstāve uzsver, kalnu slēpošanas tūrisms valstij ir nozīmīgs arī no tā viedokļa, ka pagarina tūristu uzturēšanās ilgumu valstī, kas ir svarīgi gan nozarei, gan visai tautsaimniecībai kopumā.
Lai arī Centrālā statistikas pārvalde neapkopojot datus tieši par slēpošanas kalnu apmeklētājiem, kalnu īpašnieku sniegtās ziņas liecinot, ka slēpošanas kalnu apmeklētāji sezonas griezumā vairākumā esot Latvijas iedzīvotāji, taču atsevišķos periodos, piemēram, nedēļas nogalēs, pieaugot arī ārvalstnieku skaits. TAVA direktors Armands Slokenbergs slēpošanas kalnu biznesu sauc par stabilu. «Ir izkristalizējušies tirgus līderi, kas spēj uzturēt kvalitatīvu pakalpojumu līmeni. Izveidot pilnīgi jaunas kalnu slēpošanas vietas un piesaistīt tām investīcijas, manuprāt, šobrīd ir sarežģīti,» saka A. Slokenbergs. Viņa skatījumā turpmākais attīstības virziens varētu būt sniegtā piedāvājuma dažādošana, piemēram, ņemot vērā pieaugošo distanču slēpošanas popularitāti.