Baltajai tējai lapas tiek novāktas un vienkārši saulē žāvētas, zaļajai tējai lapas žāvē siltā gaisā un pēc tam tās apstrādā ar tvaiku kā Japānā vai žāvē virs uguns kā Ķīnā. Melnā tēja savukārt pēc žāvēšanas siltajā gaisā tiek dzīta caur tādiem kā rotējošiem cilindriem. Tas veicina oksidāciju un melnās lapas pēc tam tiek kaltētas. Oolong ir pa vidu starp zaļo un melno tēju un ar vissarežģītāko gatavošanas procesu: vispirms tās oksidē un tad ar rokām veltnē un kaltē 15-25 reizes.
Ja apstrādes veidu ir pavisam viegli noteikt, tad lai atšķirtu, vai tā ir Assam vai Darjeeling, vajag jau ietrenētākas garšas kārpiņas. Tās vēl joprojām ir melnās tējas, atšķiras tikai audzēšanas reģioni. Tādu ir vairāk nekā desmit, un, ja tējas nav jauktas, tad parasti tas parādās arī uz iepakojuma.
Normālajā tējas maisiņā noteikti būs Assam (Indija) tēja, ko parasti jauks kopā ar citām. Starp Ķīnas tējām zināmākā ir Keenum, bet Lapsang Souchong ir ar specifisku dūmu piegaršu. Melno tēju audzē ne tikai Āzijā, bet arī Āfrikā - Kenijā un Tanzānijā.
Ja tēju iepērkat tikai lielveikalos, tad svarīgāk par reģioniem ir zināt klasiskākos maisījumus. Iespējams, slavenākais ir English Breakfast, kas gan ir tik vispārējs termins, ka patiesībā apzīmē jebkuru melnās tējas maisījumu. Parasti gan tās ir vienkāršāko reģionu tējas - Asamas, Ceilonas un Kenijas, bet dārgākos maisījumos var atrast pat ķīniešu Keenum. Leģenda vēsta, ka English Breakfast tēja radusies Skotijā kā kāda tējas tirgotāja mārketinga triks. Tā, loģiski, ir vispopulārākā tēja Anglijā, kur ar to noskalo visu, sākot ar angļu brokastīm un beidzot ar Velingtonas vērsi (britu klasisks liellopu filejas pīrāgs), un parasti maisa kopā ar pienu. Afternoon tēja ir vieglāka, jo paredzēta pēcpusdienai.
Otrs slavenākais maisījums ir Earl Grey. Kas par smaržu šai tējai! Un vainīgais te ir bergamots, necila paskata citruss, kas izmēros ir neliels apelsīns vai liels mandarīns, bālgani dzeltenzaļš, bet ar dievišķu smaržu. Earl Grey iegūst, melno tēju bagātinot ar bergamota eļļu. Es reiz izmēģināju iemest tējā bergamota šķēli - kaut man dikti patīk bergamots, tomēr tas bija par daudz - šķita, ka dzeru odekolonu. Par Earl Grey vēsturei ir glīts stāsts azotē. Stāsta, ka Čārlzs Grejs, XIX gadsimta sākuma britu premjerministrs, vedis uz tēvzemi tēju un bergamotus. Tā kā tēja ir ļoti labs smaržu absorbents, galapunktā tēja smaržojusi pēc bergamota. Grejam tā tik ļoti iepatikusies, ka to pat nosauca viņa vārdā, par Grāfu Greju.