Skeptiski pret sagatavoto plānu un tajā piedāvātajiem risinājumiem izsakās arī citi Latgales reģiona uzņēmēji, atgādinot, ka Latgalē jau darbojas reģiona attīstības aģentūra, Latgales plānošanas reģions, pavisam nesen tapusi Latgales stratēģija 2030 un Latgales programma 2010-2017, kas aptver pat plašāku problēmu loku nekā nupat prezentētais plāns. Tāpēc nav skaidrs, kam vajadzīgs vēl viens plāns un jauna institūcija tā īstenošanai.
Aktuāls paliekot jautājums par finansējumu piedāvāto pasākumu īstenošanai, kā arī nav noteikti termiņi paveiktā rezultātu apkopošanai, kas liek domāt, ka plāns ir kārtējais ķeksīša dokuments, norāda uzņēmēji. Ekonomists Uldis Osis, izvērtējot sagatavoto dokumentu, atzīst, ka plāns ir birokrātisks, piedāvātie pasākumi pārāk sadrumstaloti un to īstenošana diez vai būs efektīva.
Jautāti, kas būtu būtiskākais reģiona uzņēmējdarbības veicināšanā, kā svarīgāko Dienas uzrunātie uzņēmēji norāda atšķirīgu nodokļu politiku Latgalei un pieejamākus finanšu resursus. Taču VARAM rīcības grupa to noraidījusi, piebilstot, ka «nodokļu sistēmas maiņas ir nacionālā līmenī kompleksi risināms jautājums, ko nevar izdalīt tikai viena reģiona kontekstā». Savukārt attiecībā uz finanšu resursu pieejamību norādīts, ka Latgales reģionā tie ir tikpat pieejami kā citviet un no dažādiem ES fondiem piesaistīto līdzekļu apjoms neatšķiras, tikai jautājums esot par to izlietošanas efektivitāti.