Kāpēc viņu neviens nemeklē? Āra voljeros uzturas lielāki suņi - brašuļi. Kaķiem atvēlētajās telpās plaši būri, rotaļlietas, iespēja izskraidīties arī ārā laukumos. Vakaros, kad patversme slēgta, kaķu dzīvojamās telpās paliek ieslēgti Leona Zviedra dāvinātie radioaparāti - mūzika labi iedarbojoties uz kaķu psihi. Patversmē Labās mājas rit ierastā ikdiena.
Brīvu vietu nav
Pērn jaunās mājās iekārtoti pāri par trim simtiem suņu un tikpat daudz kaķu, pašlaik patversmē uzturas 75 kaķi, kuru lielākā daļa ir mazi, skaisti kaķēni, un 53 suņi - lieli un mazi, kucēni un jau pieauguši dzīvnieki. Patversmes kapacitāte ir krietni pārsniegta, tāpēc bieži nākas atteikt jaunu dzīvnieku uzņemšanu, jo vienkārši vairs nav fizisku iespēju tos izmitināt. Tomēr Astrīda Kārkliņa ir gandarīta: «Piepildījies mūsu lielais sapnis. Labajās mājās dzīvnieki vairs nekad nesals, arī kopējiem ir ērti strādāt. Sākumā mums pārmeta, ka ēkā ir daudz palīgtelpu, bet aizvadītajā gadā tas attaisnojies. Tagad dzīvnieku aprūpe ir daudz ērtāka, kopējiem viss ir pa rokai, telpu skaits devis iespēju nodrošināt patversmes dzīvniekus pret nāvējošu infekciju izplatīšanos.» Paldies Dievam, pērn Labajās mājās nav bijis bīstamu infekciju, piemēram, parvovīrusa uzliesmojuma.
No ilggadējās darba pieredzes, vadot veco Juglas patversmi un Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi Līčos, Astrīda Kārkliņa zina teikt, ka gada nogales un vasaras patversmēs ir izteikti kluss periods, tad sarūk gan adoptētāju, gan ziedotāju skaits. Taču jebkurā gada laikā, it īpaši brīvdienās, uz šejieni brauc cilvēki pat veselām ģimenēm, lai komunicētu ar dzīvniekiem, vestu viņus pastaigās. Suņi ir laimīgi, jo var papildus obligātajām divām pastaigu reizēm pa mežu izstaigāties līdz pagurumam. Cauru gadu uz šejieni brauc bērni no skolām - ir iespēja gan iepazīties ar patversmi un tās iemītniekiem, gan parunāt par dzīvnieka vietu mūsu dzīvē un atbildību. Tas ļauj cerēt, ka nākotnē bērni citām acīm skatīsies uz mūsu četrkājainajiem kompanjoniem.
Strādā par gandarījumu
Nelielais patversmes darbinieku kolektīvs ir gandrīz nemainīgs. Astrīda Kārkliņa vērtē: «Mums ir uzņēmība, dzīvnieku mīlestība un nepieciešamās zināšanas. Vairākiem darbiniekiem ir kinologa izglītība. Diemžēl atalgojums ir visai niecīgs. Smejam, ka mēs esam trakie - saņemam algu, bet tikai daļa no tās ir naudā, pārējais ir gandarījums par paveikto.»
Ceļot Labās mājas, Astrīda sapņoja, ka te valdīs kārtība kā skaistajās Eiropas dzīvnieku patversmēs. Tieši tāpēc Labo māju latiņa ir pacelta ļoti augstu. Tas attiecas arī uz dzīvnieku adopciju, jo pārvest mājās jaunu ģimenes locekli - tas ir ļoti nopietns solis cilvēka dzīvē: «Rūpīgi izvērtējam adoptētāju, sniedzam viņam visu iespējamo informāciju par izvēlēto dzīvnieku, kuru paši esam centušies kārtīgi iepazīt. Tā ir patversmes prestiža lieta - gādāt, lai adoptētājs aizved sev līdzi dzīvnieku, kas ir vesels un nerada problēmas ģimenē. Varbūt, pildot šos stingros noteikumus, zaudējam kādu potenciālo, emocionālu jūtu uzplūdumā atnākušu adoptētāju, tomēr latiņu zemāk nenolaižam. Esam ļoti gandarīti, saņemot pēc laika atzinības vārdus un klausoties laimīgus stāstus.»
Prioritāšu trijnieks
Patversmē jau domā par strauji tuvojošos ziemu. Labās mājas ir biedrība, kas pārtiek no organizāciju un cilvēku ziedojumiem. Pašlaik vajadzību sarakstā galvenā prioritāte ir apkurei nepieciešamās koka skaidu granulas. Otra akūta vajadzība - laba barība daudzajiem kaķu bērniem. Tie jāstutē uz kājām. Nepieciešami arī palagi, segas un dvieļi (ne matrači, tie patversmē savesti vairumā).
Katrs Labo māju suņa un kaķa sirds puksts, katrs elpas vilciens, katra dzīvnieka tagadne un nākotne ir atkarīga tikai no mums - cilvēkiem! Bez sabiedrības atbalsta Labās mājas būs tikai tukšas sienas! Ziedot patversmei var, atvedot mantas tieši uz Labajām mājām. Vēl izdevīgāk ir ziedot ar interneta banku vai zvanot pa ziedojumu tālruni. Es par īpaši ērtu esmu atzinusi patversmes ieviesto ikmēneša maksājumu. Esmu pieteikusi ziedojumu savā bankā kā regulāro maksājumu. Noteiktā dienā banka no mana konta patversmei katru mēnesi pārskaitīta divus latus, un to, nudien, pat nemanu, toties zinu, ka esmu devusi savu ieguldījumu bārenīšu aprūpei.