Lai arī ideju latviešiem ir gana, to realizācijai pietrūkst uz rezultātu orientētas domāšanas. Tādas, kur radošums savienots ar funkcionalitāti. Ekonomists Jānis Ošlejs kopā ar domubiedriem apņēmies šādai domāšanai veltītu mācību priekšmetu ieviest Latvijas skolās. Pirmajās 69 skolās izmēģinājuma veidā šāds - radošas domāšanas - priekšmets tika mācīts kopš pagājušā gada septembra.
Ir jāizgāžas!
«Bijušais IBM vadītājs Vatsons teica - ja gribat dubultot savu sekmju līmeni, dubultojiet izgāšanās līmeni,» Dienas rīkotajā diskusijā par radošu domāšanu kā pamatu ekonomikas izaugsmei saka J. Ošlejs. Viņaprāt, Latvijā ir maz jaunu biznesa veiksmes stāstu, jo «mums ir bijis pārāk maz iespēju izgāzties». Trakām idejām šodien pietrūkst gan finansējuma, gan arī uzdrīkstēšanās no jauno, topošo uzņēmēju puses.
IT nozarē pazīstamais jaunais uzņēmējs Ernests Štāls (Latvijas Twitter datu pētījumu pionieris, Britu padomes konkursa International Young Creative Entrepreneurs 2010 uzvarētājs), vērtējot ideju autorus IT jomā, uzskata, ka neizlēmība un neprasme sevi pasniegt ir pat būtiskāks faktors par naudu. «Sastopot jaunu ideju autorus IT jomā, es redzu, ka bieži tā ir tikai drosme, kā pietrūkst. Drosme eksperimentēt. Ir jābūt gatavam kļūdīties un iet tālāk. Es redzu, ka mēs izvairāmies no riska, nevis to uzņemamies. Bet radošums bez riska nav iedomājams.» E. Štāls cenšas perspektīvu ideju autorus «atrādīt» privātajiem investoriem, organizējot prezentācijas, kas pazīstamas ar nosaukumu Open Coffee Club Riga.
Vājas komunikācijas prasmes, kūtrums un bailes no riska - pēc finanšu eksperta Mārtiņa Jaunarāja (investīciju direktors riska kapitāla uzņēmumā BaltCap) domām, šādas īpašības liedz latviešiem realizēties biznesā. «Esam paslēpuši savu ego drošā kūniņā un nelienam no tās ārā, lai mūs kāds neaizskar atraidot vai izsakot kritiku.»
Jāsāk ar skolām
Jaunas uzņēmēju paaudzes «izaudzināšanai» ir jākļūst par vienu no šā brīža prioritātēm, lai pēc desmit, piecpadsmit gadiem valsts konkurētspēja no deklaratīvas frāzes kļūtu par realitāti.
Ērgļu vidusskola bija viena no tām 69 Latvijas skolām, kur radošuma domāšana kā fakultatīvs mācību priekšmets 7.-10. klases skolēniem tika pasniegts kopš pagājušā gada septembra. Skolas direktore Inese Šaudiņa domā, ka šāda veida mācību forma noteikti būtu jāturpina, jo «tas var kļūt par vienu no pirmajiem soļiem, lai mainītu domāšanu, lai tā būtu vērsta uz rezultātu. Pašlaik skolās šādu, uz rezultātu orientētu, domāšanu nemāca.» Pēc viņas domām, radošums var atbrīvot bērnos pašiniciatīvu. «Latvijas skolu sistēma ir balstīta uz to, lai neļautu bērnam riskēt, lai iemācītu bērnam pareizo formulu pielietošanu pareizajā vietā. Nereti skolotāji sniedz instrukcijas un māca tās izpildīt, bērnu pašiniciatīva tā tiek noslāpēta.»
J. Ošlejs, kurš kopā ar domubiedriem izveidojis radošajai domāšanai veltītu kustību Radošuma pils, saka: «Šobrīd skolas Latvijā sniedz virkni zinību, taču mēs dzīvojam laikmetā, kur visas šīs zinības ir plaši pieejamas un tās ļoti ātri mainās. Tāpēc mūsdienās cilvēks nevar visu mūžu pielietot jaunībā gūtās zinības. To ir pārāk daudz, tās pārāk ātri mainās.» Viņaprāt, skolā vajag nevis iemācīt zinības, bet ir jādod prasmes, kā pašam radīt jaunas zinības, jaunas idejas. Tieši šādas prasmes nākotnē atšķirs sekmīgākus sabiedrības un ekonomikas dalībniekus no mazāk sekmīgiem. J. Ošlejs uzskata, ka, atkārtojot vien esošās zināšanas un par to saņemot labu atzīmi, skolēns vēlāk ir pārliecināts, ka arī biznesā var atrast un izmantot «pareizos risinājumus», ko savulaik atradis, piemēram, kāds zviedrs vai norvēģis. «Tā tas nestrādā! Lai uzvarētu zviedru, ir jāatrod pašam savs risinājums.»
E. Štāls viņu papildina, uzsverot, ka nespēja savu ideju aizstāvēt, argumentēt ir vēl viens būtisks šodienas trūkums. «Parlamentārās debates būtu obligāts priekšmets, ko vajadzētu trenēt jau skolā. Ātri domāt, argumentēt, ieņemt kādu pozīciju.»
Junior Achievement kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju pašlaik strādā pie tā, lai radošuma priekšmetu iekļautu oficiālajā mācību programmā. Mācību priekšmets balstīts uz pasaulē pazīstamā domātāja Edvarda de Bono metodēm.
Emociju virsvērtība
Starp nedaudzajiem pēdējo gadu Latvijas veiksmes stāstiem jauna biznesa radīšanā daudzi min apavu zīmolu ZoFA un šaļļu zīmolu Mammu. Lai arī biznesa apjoms abos gadījumos nav milzīgs, - tos vieno interesants produkts, ko papildina atraktīva, pamanāma komunikācija. Tieši veiksmīga biznesa «iepakojuma» (zīmols, ideja par komunikāciju ap produktu, produkta unikalitāte) dēļ šie divi stāsti ir gana pamācoši tiem, kuru biznesa idejas vēl meklē piepildījumu.
«Nelielā uzņēmumā būtiskākais ir cilvēks, kas izveidojis un «elpo» kopā ar uzņēmumu,» uzsver ZoFA idejas autore un dibinātāja Elīna Dobele. Emocionālu virsvērtību kā nozīmīgu faktoru uzsver arī Mammu pārdošanas menedžere Inga Jerzjukova: «Projektam ir jābūt tādam, kurš ne tikai ieinteresē, bet arī tādam, kuru lietojot vai atbalstot var sniegt ieguldījumu svarīgam mērķim.»