Viņš Rīgā piedalījās ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejas Baltijas un Ziemeļvalstu pilntiesīgo pārstāvju neformālā sanāksmē, lai kopīgi pārrunātu šī reģiona valstu tirdzniecības politikas intereses un prioritātes ārpus ES.
«Neraugoties uz to, ka patlaban Eiropas Savienība ar saviem 17 procentiem no tirdzniecības kopapjoma ir pasaules ārējā tirgus līdere, lai arī turpmāk spētu līdzvērtīgi konkurēt, Eiropas Komisijai bija nepieciešams izstrādāt jaunu ārējās tirdzniecības politiku,» sacīja P. Balašs. «Tai jāatbilst pašreizējai ekonomiskajai situācijai pasaulē - krīzes seku pārvarēšanai, lielajām pārmaiņām ekonomisko spēku izvietojumā un sabiedrības prasībām pēc tā, lai ES daļa ārējā tirgū arī turpmāk nesamazinātos. Pēdējo desmit gadu laikā Ķīna ir veikusi neticami lielu izaugsmi ārējās tirdzniecības jomā - no četriem procentiem 1999. gadā līdz 12 procentiem 2009. gadā. Patlaban to no otrajā vietā esošās ASV šķir vien daži procenti.» Viņš atgādināja, ka 2009. un 2010. gadā pasaules ekonomikas kopprodukta izaugsmē ES ieguldījums līdzvērtīgs nullei - gluži tāpat kā ekonomikas smagsvariem ASV un Japānai. Taču Ķīnas izaugsmes ātrums - 10 procentu IK pieauguma - liecina, ka piepildīsies prognozes par to, ka 2027.-2028. gadā tā būs pasaules lielākā ekonomika.
Latvijas ārējā tirdzniecība ļoti lielā mērā atkarīga no tiem aptuveni 100 divpusējiem tirdzniecības līgumiem, kurus ES noslēgusi ar starptautiskajām organizācijām un trešajām valstīm. Viens no nozīmīgākajiem sarunu procesiem, kam īpaši seko Latvijas uzņēmēji, ir ES un Krievijas divpusējās tirdzniecības līguma noslēgšana, par kuru sarunas ilgst 17 gadus. ES ir ieinteresēta, lai attiecības ar savu trešo lielāko tirdzniecības partneri tiktu sakārtotas, taču šķērslis bija Krievijas nevēlēšanās iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un uzņemties tās izvirzītās saistības, un sakārtot savu ārējo tirdzniecību atbilstoši standartiem, ko pieprasa šī ietekmīgā organizācija, kurā ir 153 valstis. Savukārt ES divpusējos līgumus par savstarpēju tirdzniecību slēdz tikai ar PTO dalībvalstīm. Beidzot šajā ziņā panākts lūzums, un optimistiskas prognozes liecina, ka nākamgad Krievija varētu kļūt par PTO dalībvalsti.
Eiropā vislielākā uzmanība pievērsta t. s. Dohas sarunu raundiem, kur ES kopā ar pasaules lielvalstīm ASV, Japānu, Ķīnu, Indiju, Dienvidkoreju un citām cenšas vienoties par īpašiem pasākumiem, kuri atvieglotu tirdzniecību. Ir runa par investīciju veicināšanu, savstarpēju tirgus atvēršanu, protekcionisma un dempinga novēršanu.