Mūsu ministru redzējums būtiski atšķiras no Eiropas Komisijas ieteikumiem - 44% no ERAF finansējuma novirzīt zināšanās un inovācijā balstītas ekonomikas attīstībai. Mērķtiecīgi investējot līdzekļus specializāciju virzienos, kuros Latvijā ir attīstīta zinātne, pieejams kvalificēts darbaspēks, ir vai strauji attīstās attiecīgā rūpniecības nozare un ir pieprasījums pēc produktiem un tehnoloģijām tirgū.
17. decembrī Ministru kabinets, neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, izskatīja jautājumus, kas saitīti ar Eiropas Komisijas ex-ante nosacījumu izpildi: Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu sagatavoto informatīvo ziņojumu Par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi, pamatnostādņu projektu Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam un visu ministriju kopdarbu - plāna projektu Partnerības līgums Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam. Diemžēl Latvijas ministri pieņēma zināšanai programmu, kura neparedz iespēju Latvijas zinātnei atbalstīt rūpniecību, jo nav plānota inovāciju atbalstoša infrastruktūra - vienota platforma, kas ietvertu testēšanas laboratorijas, eksperimentālās darbnīcas un pilotražotnes. Tā vietā tiek piedāvāts jau iepriekšējā plānošanas periodā neveiksmi pierādījušais sadrumstalotais pārvaldības modelis, kas paredz starpnieku iesaisti un neefektīvu, necaurskatāmu finansējuma plūsmu un nelietderīgu tā izlietojumu. Šāda pieeja neatbilst Nacionālajā attīstības plānā nostiprinātajam «ekonomikas izrāviena» principam, jo nevis sekmē to, bet gan tieši pretēji - ved Latvijas ekonomiku stagnācijas virzienā.
Lietuvā un Igaunijā šādu infrastruktūru uzbūvēja, investējot vēl šī plānošanas perioda pieejamo Eiropas Savienības finansējumu. Lietuvā darbojas pieci šādi centri, Igaunijā - trīs, kur zinātnieki, strādājot kopā ar uzņēmējiem, pārvērš idejas jaunos produktos, atstrādā ražošanas tehnoloģijas, lai galarezultātā sāktu sērijveida ražošanu.
Radīt labvēlīgus apstākļus inovāciju procesam, zinātniekiem, inženieriem, dizaineriem un uzņēmējiem kopīgi strādājot pie konkurētspējīgu, uz zināšanām balstītu pasaules klases produktu attīstības, bez tehnoloģiju pārneses infrastruktūras nav iespējams. Tas nozīmē, ka 17. decembrī Ministru kabinets apstiprināja nevis Latvijas ekonomisko izrāvienu, bet gan kārtējo paklupienu.
Latvijas zinātnieki un inovatīvie uzņēmēji, kuri apvienojušies biedrībā BIRTI, piedāvā principiāli jaunu ieguldījumu plānošanu, nosakot valsts specializācijas virzienus, mērķtiecīgi investēt pieejamos ES līdzekļus tautsaimniecības nozarēs, kurās plānojam vislielāko ekonomisko atdevi. Ieguldīt būtiskus līdzekļus inovācijas atbalstošas infrastruktūras izveidē, kas nodrošinātu līdzekļu koncentrāciju, inovāciju procesa atbalstu un jaunu, zinātņu ietilpīgu produktu ražošanu. Ražojošie uzņēmumi radīs darbvietas un piepildīs valsts kasi ar nodokļiem, ko varēs tērēt politiķi un ierēdņi. Bez šāda atbalsta inovāciju procesam jauni produkti un tehnoloģijas neradīsies, lai ko arī apgalvotu politiķi. Lai pļautu, vispirms ir jāiesēj!
Aicinām Latvijas augstākās amatpersonas pieņemt atbildīgus lēmumus, kas virzīti uz efektīvu inovāciju un tehnoloģijas pārneses infrastruktūras veidošanu un novērstu draudus par 4,4 miljardu eiro ES struktūrfondu aizkavēšanos vai neapgūšanu. Latvijas galvenais resurss ir un būs izglītots, uzņēmīgs un radošs cilvēks, un no lēmuma pieņēmējiem būs atkarīgs, vai tiks nodrošināti priekšnosacījumi efektīvai Latvijas zinātnes resursu izmantošanai nākamajā plānošanas periodā. Aicinām valdību informēt zinātniekus, uzņēmējus un sabiedrību par plānoto rīcību finansējuma novirzīšanai zināšanās un inovācijā balstītas ekonomikas attīstībai un efektīvas tā apguves sistēmas izveidei.
*Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors