Šāda dilemma šodien ir valdības ārkārtas sēdes darba kārtībā. Ministri par to lems aiz slēgtām durvīm, jo informācija par EK ierosināto pārkāpumu procedūru pret Latviju par dzelzceļa pārvadājumu tirgus liberalizācijas nenodrošināšanu ir ierobežotas pieejamības. Atbildīgā Satiksmes ministrija valdību strīdā ar EK rosina atbalstīt valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) piedāvāto risinājumu - neatzīt EK pārkāpumu, kas nozīmē tiesāšanos Eiropas Kopienu tiesā (EKT). Minimālais sods, kādu EKT var uzlikt, ja Latvija tiesu zaudēs, kā izriet no valdības slepenajiem dokumentiem, veido 320 000 eiro. Tam pievienojas ievērojamas soda naudas, kas valstij, tiesā zaudējot, var sasniegt vairākus simtus tūkstošu, kā arī dārgas izmaksas advokātiem par Latvijas pozīcijas pārstāvēšanu EKT.
Ekspertu, viņu vidū privātā pārvadātāja a/s Baltijas ekspresis advokāta Daimāra Škutāna, skatījumā, nenovēršot EK norādītos pārkāpumus, nostiprināšoties LDz monopols. LDz ieteiktā tiesāšanās ar EK, D.Škutāna vērtējumā, varot radīt vismaz vairāk nekā miljona latu zaudējumus, jo LDz argumenti esot juridiski vāji, līdz ar to Latvijai būšot grūti EKT aizstāvēt savu pozīciju un risks zaudēt ir ļoti liels. Turklāt papildu zaudējumus varot radīt risks, ka, zaudējot tiesā ar EK, privātie dzelzceļa pārvadātāji vērsīs prasības pret valsti par zaudējumiem, kas tiem radušies ierobežotas konkurences dēļ. Šis risks uzsvērts arī Tieslietu ministrijas valdībai sniegtajā atzinumā.
Pārkāpuma būtība, uz kuru norāda EK, saistīta ar faktu, ka Latvija nav nodrošinājusi dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pilnīgu neatkarību no pārvadātāja. Pēc EK direktīvām infrastruktūras pārvalde valstij jāuztic sabiedrībai, kas pati nesniedz nekādus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus. Latvijas gadījumā tas īstenots uz papīra. Proti, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir LDz, savukārt lielākie pārvadātāji ir 100% LDz meitasuzņēmumi - kravu pārvadājumos LDz Cargo, pasažieru pārvadājumos - Pasažieru vilciens. LDz argumentē, ka juridiski uzņēmumi ir nodalīti.
Lietai noteiktās slepenības dēļ valdības amatpersonas iespējamo lēmumu nekomentē.