Ir piedāvājums parlamentā to pieņemt kā likumu ar pielikumiem, taču par to vēl notiks konsultācijas ar juristiem, jo esot bažas, ka triju gadu garumā gatavoto dokumentu deputāti ar saviem priekšlikumiem varot mainīt līdz nepazīšanai, lai gan trūkumus tajā otrdien konstatēja arī Saeimas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija. Tā pārņems šā dokumenta apspriešanu un sagatavošanu parlamentā Izglītības un zinātnes komisijas paspārnē. Ja Saeima izšķirsies stratēģiju pieņemt kā likumu, tas būs pirmais šāds gadījums, apakškomisijas sēdē atzina Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Komisija noskaņota gādāt, lai Saeima par stratēģiju galīgajā lasījumā nobalsotu līdz pavasara sesijas beigām jūnijā.
Līdz tam Saeimā paredzētas astoņas tematiskās diskusijas komisiju paplašinātajās sēdēs, tajās izteiktos priekšlikumus apkopojot un iekļaujot dokumentā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai (Latvija 2030) ir jābūt «attīstības plānošanas sistēmas virsdokumentam», kam pakārtoti Nacionālās attīstības plāni, kuri paredzēti septiņu gadu periodam, ministriju stratēģijas, Dienai teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Viņš ir gandarīts, ka finiša taisnē izgājušas valsts attīstības vīzijas, kuru trūkums dažādās diskusijās vainots mūsu valsts nelaimēs. Ministrija stratēģijas Latvija 2030 sagatavošanu pārņēma pērn no Roberta Ķīļa vadītās ekspertu grupas, un R.Ķīlis, kurš tagad vada Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju, arī būšot viens no galvenajiem ziņotājiem parlamentā gaidāmajās diskusijās. Saeimas apakškomisijā izskanēja ieteikums par ekspertiem pieaicināt cilvēkus, kas nav piedalījušies attīstības vīziju rakstīšanā.