Koris Kamēr… un tā līderis Māris Sirmais ar uzticamajiem palīgiem ir unikāli ar to, ka spēj dot vairāk par lielisku, izkoptu dziedājuma un ansambļa kvalitāti. Vairāk par spilgtu un nerutinētu atsevišķu interpretāciju, kas ļāva tik dzīvi un silti iemirdzēties gan mūsdienu jaundarbiem, gan pirms vairākiem gadsimtiem tapušiem renesanses meistaru darbiem. Viņi spēj celt pāri visam vēstījumu, kas, vēl nenosaukts vārdā, jau virmo gaisā sabiedrības apziņā. Jau trešo reizi (pēc Jāņu dziesmām uzvedumā Latvija - saules zeme un Pasaules saules dziesmām) viņi no daudzu komponistu veikuma uzbūvē metaskaņdarbu - meditāciju par vienu tēmu. Šoreiz - par mīlestību. Meistarīgi izveidota programma, kas pārsteidz ar kora potenciālu ne tikai vokālajā, bet arī teatrālajā aspektā Margitas Zālītes režijā un Ilzes Zīriņas horeogrāfijā (Līgas Celmas Jersikas derības pirmatskaņojums). Otrās daļas dramaturģijā pirms renesanses madrigālu kontekstā ievītiem latviešu komponistu 10 madrigāliem (no tiem deviņi pirmatskaņojumi) iederējās atgādinājums, ka esam latvieši - U. Stabulnieka/O. Vācieša Barons, veltījums Dainu tēvam Krišjānim Baronam. Kad piedevās gan uz skatuves, gan skatītāju zālē, iztīrot Operas telpu no mākslotiem pseidovērtību sārņiem, dziedāja Vītola Gaismas pili, bija tā pati tautas kopības sajūta, kādā pirms atmodas cēlāmies kājās, skanot tautasdziesmai Pūt, vējiņi!.
Vērtējums: 4 no 5
Kamēr… jubilejas koncertu uztvēru divās atšķirīgi vērtējamās daļās. Izvērstais Līgas Celmas cikls Jersikas derība kārtējo reizi latviešu mūzikā atkārtoja oratorijas un rokmūzikas albuma hibrīda modeli ar aptuveni tādām pašām sekmēm kā iepriekš - sniedzot vairākas saistošas idejas un muzikālo noskaņu valdzinājumu, kas diemžēl izplūda atkārtojumos un sen aprobētās intonācijās. Korim piemītošās virtuozitātes un mākslinieciskās izteiksmības iespējas Kamēr… dziedātāji galvenokārt atklāja 2. daļā ar 17 mīlas madrigāliem, gan Māra Sirmā, gan arī Jāņa Liepiņa žestiem atsaucoties kā teicams un pilnvērtīgs instruments. Vokālais skanējums te uzrunāja un saviļņoja ar krāšņu emocionālo vēstījumu, saliedētu ansambļa izjūtu un plastisku temporitma plūdumu. Īpaši priecēja ne tikai mūziķu prasme atrast ikkatrā renesanses madrigālā tieši konkrētajam autoram atbilstošu māksliniecisko rakursu, bet arī latviešu komponistu radošais devums, īstenojot savā individuālajā izteiksmē balstītas, interesantas un kolorītas ieceres. Latviešu kora mūzika ir kļuvusi bagātāka ar savdabīgiem un teatralizētiem Kārļa Lāča, Valta Pūces un Zigmara Liepiņa jaundarbiem, trauslu un izsmalcinātu Renāra Kaupera un M. Sirmā sadarbības paraugu, izjustā muzikālo pārdzīvojumu gammā rakstītiem Riharda Dubras, Jura Vaivoda un Ērika Ešenvalda daiļrades piemēriem un brīnišķīgu Artūra Maskata madrigālu.
Vērtējums: 5 no 5
Gribēju atteikties no goda vērtēt Kamēr... lielkoncertu - zināma «interešu konflikta» dēļ. Proti, orķestrim Kremerata Baltica ir cieša mākslinieciskā draudzība ar šo kori, un visi esam šī neparastā kolektīva fani. Arī Operā jubilejas koncertā piedalījās ne viens vien Kremeratas mūziķis. Tomēr izmantošu iespēju pateikt, cik nozīmīga ir šī kora nemitīgā rosme meklēt nestaigātus ceļus. Koncerts spilgti parādīja tieši šo kora un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā darbības šķautni: atkal bija īpaši šim koncertam pasūtināti latviešu komponistu skaņdarbi, kas ļāva izdarīt dažu labu secinājumu - kāda mūsu kora mūzika šodien izskatās. Kad pagājušajā gadsimtā rīkoja Komponistu savienības plēnumus, reiz viens tāds bija veltīts kora mūzikai. Toreiz šķita, ka mūsu mūzikā ir Pauls Dambis un viņa orfiskā skola. Tagad šķiet vairāk stilistiskās dažādības, toties mazāk apjomīgu ieceru. L. Celmas jaunā vokāli instrumentālā opusa korim un orķestrim Jersikas derība skatuviskais risinājums raisīja vēl vienu asociāciju - Roberta Ligera un Anša Rūtentāla pantomīmas meklējumus, kuros nozīmīga loma bija arī mūzikai. Nekas nav jauns zem saules, arī jauniešu korim var nosvinēt lielu jubileju. Kā teica Gidons Krēmers apsveikumā: «Jūsu mūzika elpo mīlestību. Kamēr tā ir - Kamēr... pastāvēs.»