Savukārt citus, ne tik nozīmīgus valsts uzņēmumus varētu nodot privatizācijai, taču to varētu darīt vien tad, kad situācija ekonomikā būs uzlabojusies. Tad par valstij piederošo uzņēmumu daļu pārdošanu varētu iegūt ievērojami vairāk resursu, izriet no vairākuma politiķu teiktā. Vienīgi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai norādīja, ka savienībā «nav viedokļa, ka kaut ko vispār varētu privatizēt».
Par to, ka Latvijai ir jāveido privatizējamo uzņēmumu saraksts, sabiedrība uzzināja šonedēļ, kad atklātībā nāca Latvijas valdības un starptautisko aizdevēju, tostarp ar Eiropas Komisiju (EK) parakstītais memorands. Teju vienlaikus sabiedrībā izplatījās ziņa, ka Latvija jau rosinājusi EK privatizēt LVM. Vārds «privatizācija» parādījies kādos ar šo uzņēmumu saistītos dokumentos, kur tas, kā vēlāk Latvijas Radio skaidroja EK, parādījies kļūdas dēļ. Komisija noliedza, ka jebkad no Latvijas puses būtu rosināts LVM privatizācijas jautājums. Tās par baumām sauc arī premjera Valda Dombrovska (JL) pārstāvētās apvienības Vienotība pārstāve Gunda Reire, kura Dienai norādīja, ka apvienība atbalsta valdības ieceri veidot privatizējamo uzņēmumu sarakstu, bet tajā nekādā gadījumā nedrīkst iekļaut jau šobrīd ar likumu atzītus neprivatizējamus uzņēmumus, tostarp LVM.
«Tuvākajos gados nav argumentu, kāpēc būtiskie valsts uzņēmumi būtu jāprivatizē,» apvienības Visu Latvijai - TB/LNNK pozīciju skaidroja politiskā spēka līderis Roberts Zīle (TB/LNNK). Līdzīgi domā arī apvienība Saskaņas centrs (SC), kā arī apvienība Par Labu Latviju! (PLL). «Ir jādefinē tie uzņēmumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts tālākai attīstībai vai ir valsts nozīmes resursu turētāji. Tā, piemēram, apvienība nepieļaus valsts uzņēmuma LVM pārdošanu,» Dienai teica PLL pārstāvis Edgars Vaikulis. Savukārt par iespējami privatizējamiem, ne tik stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem, pēc E. Vaikuļa sacītā, jābūt diskusijai gan politiskā līmenī, gan iesaistot uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas. SC savukārt ir būtiski veikt revīziju, pirms lemt par šādu uzņēmumu nodošanu privatizācijai, noteica SC līderis Jānis Urbanovičs.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore Dienai norādīja, ka pirms privatizējamo uzņēmumu saraksta izveides jāizstrādā koncepcija, kas noteiks principus - vadlīnijas, saskaņā ar kurām valsts piedalās komercdarbībā. Koncepcijas projekts, pie kā EM jau strādā, paredzēs saglabāt jau šobrīd esošos principus (piemēram, valsts var piedalīties komercdarbībā stratēģiski svarīgā nozarē; jomā, kur ir dabīgais monopols u.c.). Savukārt otrajā koncepcijas variantā būs jauni principi, ko EM pārstāvis pagaidām neatklāja. Kad valdība būs izšķīrusies, vai atstāt spēkā esošos principus vai ieviest jaunus, tad EM saskaņā ar valdībā apstiprinātajām vadlīnijām arī veidos privatizējamo uzņēmumu sarakstu. Patlaban par neprivatizējamiem atzītos deviņus valsts uzņēmumus nevarēs iekļaut privatizējamo uzņēmumu sarakstā, jo tos aizsargā likumi, piebilda K. Lore. Koncepciju ar principiem valdībā plānots iesniegt septembrī, bet privatizējamo uzņēmumu saraksts jāiesniedz līdz novembrim. Patlaban gan grūti pateikt, vai par šo sarakstu lems pašreizējā vai jaunā valdība. Tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik ātri pēc jaunās Saeimas sanākšanas, kas paredzēta 2. novembrī, tiks izveidots jauns Ministru kabinets.