«Tūrisma projektu šajā finansēšanas periodā bija ļoti maz, jo 2008. gadā jau sākās krīze un projektus neviens vairs nepieteica,» Dienai atzīst Lauku atbalsta dienesta (LAD administrē ES fondu daļu, kas paredzēta lauku atbalstam, arī tūrisma veicināšanai) direktore Anna Vītola-Helviga. Šogad interese par tūrisma mītņu veidošanu esot atjaunojusies. Būtiskākais uzrāviens tūrisma veicināšanas jomā bijis pirms Latvijas integrācijas ES 2004. gadā - tā saucamās SAPARD programmas ietvaros (atbalsts bija pieejams no 2001. gada) tika uzlabotas vai no jauna radītas 69 tūrisma mītnes.
Kā savā ziņojumā norāda Zemkopības ministrija, tūrisma veicināšanas jomā «pieteicēju aktivitāte bijusi salīdzinoši neliela, kas saistāms ar ekonomisko krīzi un tūrisma nozares apsīkumu» (avots: Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam novērtējuma vidustermiņa ziņojums). Kopā ar līdzfinansējumu tūrisma objektu izveidē ieguldīti 1,4 miljoni eiro no visā finansēšanas periodā (līdz 2013. g.) plānotajiem 25,8 miljoniem eiro. Kā norādīts ziņojumā, līdz 2010. gada sākumam atbalsta izmaksas veiktas tikai par 12 uzņēmumu projektiem, bet kopējais izmaksātās naudas iespaids uz tūrisma veicināšanu novērtēts kā neliels. Tūrisma veicināšanai piešķirtā atbalsta tiešā un netiešā ietekme uz laukiem novērtēta 245 800 eiro apjomā. Ziņojuma autori norāda - lauku iedzīvotāju intervijās atklājies, ka galvenās problēmas lauku uzņēmējdarbībā saistītas ar interneta nodrošinājumu un nepieciešamību uzlabot ceļus.
Patlaban aptuveni 14% no visiem LAD iesniegtajiem projektiem tiek noraidīti kā neatbilstoši, nerealizējami vai tādi, kuros saskatāmas pazīmes par iespējamu krāpšanos. Vēl aptuveni 16% klientu atbirst vēlākās projektu stadijās. Tajā skaitā ap 6% gadījumu LAD ir pretenzijas pret klientiem pēc projekta realizācijas - piecu gadu uzraudzības periodā, pēc kura ES naudu saņēmēji vairs uzraudzīti netiek. Piemēram, ja viesu nama būvētājs ir saņēmis ES naudu, piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas viņam jānodrošina, lai tas būtu tūrisma objekts. Pēc tam viesu nams var pārtapt, piemēram, par savrupmāju. No SAPARD projektiem gan tikai viens projekts bijis tāds, kam LAD pieprasījis atpakaļ visu samaksāto naudu. Biežāki ir gadījumi, kad projekta veicējs nesaņem visu sākotnēji iecerēto un apstiprināto finansējumu, jo ir atklājušās kādas nepilnības.
A. Vītola-Helviga atzīst, ka tūrisms ir viena no tām nozarēm, kurās atteikumu bijis visvairāk, iespējams, saistībā ar projektu autoru priekšstatu, ka šeit nauda būs pieejama vienkāršāk. «Ļoti savdabīgus pieteikumus tūrisma jomā sastopam arī tagad, un daudzi saņem noraidījuma vēstules,» norāda LAD vadītāja. Runājot par to, kā naudas saņēmēji tiek pārbaudīti, viņa stāsta, ka pirms projekta realizācijas kontrole pie projektu veicējiem notiek izlases veidā, bet vēlāk - projektu īstenošanas gaitā - vismaz vienu reizi dabā tiek apciemots katra projekta īstenotājs. Turklāt tiek pārbaudīti visi maksājumi, iepirkuma dokumenti un citas ziņas. «Fizisko projekta pārbaudi un dokumentu kontroli veic atšķirīgi LAD darbinieki,» uzsver A. Vītola-Helviga. Tikai pēc visu minēto procedūru veikšanas notiek projekta samaksa.
Būtiskākie kontroles mehānismi attiecībā uz Eiropas atbalsta finansējumu Latvijā tika iedibināti vēl pirms 2004. gada, kad naudu varēja saņemt t. s. SAPARD programmas ietvaros. «Tie bija daudz stingrāki nosacījumi nekā tobrīd vecajām ES dalībvalstīm,» saka LAD direktore.
Kopumā LAD 11 gadu laikā dažādos atbalsta veidos izmaksājis 1,8 miljardus latu (350 miljoni latu bijis valsts atbalsts, 70,9 miljoni latu izmaksāti SAPARD programmas ietvaros, 459 miljoni latu izmaksāti no 2004. līdz 2006. gadam, bet kopš 2007. gada izmaksāti 920 miljoni latu (šis programmēšanas periods noslēdzas 2013. gadā)). LAD gada budžets ir aptuveni astoņi miljoni latu, dienestā strādā 770 cilvēku.