Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona 1. daļa atrodas Maskavas ielā blakus Centrāltirgum. Tas ir viens no pirmajiem ugunsdzēsēju depo Rīgā. Pirmās ugunsdzēsēju «mašīnas» šeit vilkuši zirgi, tālab garāžās katram boksam bija divi vārti - gan no ielas, gan pagalma puses. Zirgi atpakaļgaitā neesot mācējuši braukt… Tagad par senajiem laikiem šeit liecina vien pagalma vārtu arkas, kas noformētas ar lielām, melnbaltām aizpagājušā gadsimta ugunsdzēsēju fotogrāfijām, un milzīgas koka griestu sijas, kas stiepjas pāri visai garāžai. Pagalma vārti ir aizmūrēti, un zirgu pajūgi aizceļojuši uz Ugunsdzēsības muzeju.
Mānīgais miers
Raitis Krievs ir vada komandieris, maiņas priekšnieks. Viņš šeit šobrīd ir galvenais un izrāda daļas telpas. Glābēji ir praktiski vīri ar prasmīgām rokām un remontu veic saviem spēkiem: «Sākām remontēt ģērbtuves, un atklājās, ka sienā ir nelāga plaisa,» glābējs rāda ķieģeļa biezuma spraugu sienā. Ēka ir veca, un tai nosēdušies pamati. Spraugu aiz ģērbtuves skapīšiem neviens gadiem nav pamanījis, tā atklājās tikai tad, kad nojaukti vecie skapīši: «Tagad jāmeklē kāds būvinženieris, lai pastāsta, kā šo sienu savest kārtībā. Laikam jau klasiska veco ēku slimība. Tā nu mēs te remontējam. Kāds uzņēmums uzdāvina materiālus, ziedo logus vai krāsas, savukārt mēs brīvajos brīžos krāsojam un špaktelējam.»
Glābēji dežurē 24 stundas, un pēc tam viņiem ir trīs brīvdienas. No dienesta brīvajās dienās puiši piepelnās - cits strādā autoservisā, cits būvē mājas. Dežūrā lielākā daļa laika tiek pavadīta ugunsdzēsēju depo - mācoties un liekot ieskaites, remontējot un veicot tehnikas apkopes vai sportojot svarcelšanas zālē. Vakarā pēc pulksten 23.00 ir brīvais laiks, tad var arī mierīgi doties gulēt.
Tomēr jebkurā brīdī depo miers var tikt pārtraukts ar trauksmes signālu, kad pa skaļruņiem tiek dota komanda braukt. Normatīvos noteiktais laiks, lai saģērbtos un izbrauktu pa vārtiem ir viena minūte. Pa šo laiku ir jāielec spectērpa zābakos un biksēs, kas jau sagatavotas vilkšanai. Jāuzvelk jaka, jāuzmauc galvā termoizolējošā zeķe un ķivere. Ja ugunsgrēks ir nopietns un nepieciešamas elpošanas ierīces, gaisa balonus glābēji uzvelk automašīnā pa ceļam.
Pareizā lēmuma svars
Raitis dienestā strādā jau piecpadsmit gadu. Atnācis uz VUGD uzreiz pēc armijas. Viņš ir ne tikai vada komandieris, bet arī viens no 11 šīs daļas ūdenslīdējiem - VUGD Maskavas ielas daļa ir visa Rīgas reģiona ūdenslīdēju centrs, kas aprīkots ar visu glābšanas un zemūdens meklēšanas darbiem nepieciešamo, arī laivu. «Vēlos rudeņos un agros pavasaros mūsu galvenie «klienti» ir bļitkotāji. Pirmais ledus, pēdējais ledus… Vasarā - peldētāji. Jo karstāka vasara, jo vairāk izsaukumu saistībā ar peldētājiem. Tad vēl lēcēji no tiltiem, viņiem gan sezona lielu lomu nespēlē,» stāsta Raitis.
Sāku rēķināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai pie slīcēja nonāktu, tomēr Raitis uzsver, ka glābt slīcēju dzīvību izdodas pietiekami bieži: «Protams, visus nevar izglābt, tomēr tos pašus tiltu lēcējus esam izglābuši.» Glābēju komandieris izklāsta, ka viena no problēmām Rīgā esot tā, ka nav pietiekami daudz vietu, kur nolaist Daugavā laivu. Esot jābrauc uz Rīgas pils rajonā esošajām piestātnēm. Būvējot jauno promenādi, neraugoties uz VUGD lūgumiem, glābēju vajadzībām nobrauktuve pie ūdens Centrāltirgus rajonā nav izbūvēta.
Daļā katrā maiņā strādā 3-4 ūdenslīdēji, viņi apkalpo visu Rīgas reģionu. Tāpat šeit ir glābšanas automobilis ar piectonnīgu ceļamkrānu, kas izbrauc uz tehniskām avārijām.
Tomēr lielākā daļa izsaukumu ir uguns nelaimes. Ne vienmēr tās lielākās - katliņš piededzis, vai kāda atkritumu kaste deg, pavasarī - kūlas ugunsgrēki. Raitis stāsta, ka tagad esot vieglāk, kūlas ugunsgrēka gadījumā tiek sodīts nenopļautā lauka īpašnieks, jo pašus dedzinātājus ir gandrīz neiespējami noķert. Turklāt lielā daļā gadījumu zemes īpašnieki tie paši dedzinātāji arī esot, stāsta Raitis: «Tantuks iziet laukā, aizdedzina, vējš pēkšņi maina virzienu, tantīte dūmos apdullst, nogāžas, un tā nu mēs viņu atrodam.» Viņš atzīst, ka ir paaudze, kurai nekādas kampaņas neiestāstīs, ka pērno zāli dedzināt nevajag. Un tā nu dedzina katru gadu, līdz brīdim, kad nosvilst pašam šķūnis vai māja.
Savus tiešos darba pienākumus Raitis raksturo lakoniski: «Tā ir lēmumu pieņemšana. Lēmumi manā darbā jāpieņem ātri un precīzi. Tas izšķir visu. Es lieliski pazīstu visus savus puišus, es zinu katra raksturu. Tas palīdz izlemt, kuru kur sūtīt, kādus uzdevumus dot. Pieredze, protams, palīdz, tomēr katrs ugunsgrēks ir citāds. Standarta nav.»
To, ka standarta nav, pierādīja Zolitūdes traģēdija. Vieni no pirmajiem ieradās tieši glābēji no 1. daļas, un diviem no viņiem dzīve šajā traģiskajā vakarā arī aprāvās. Nogruvumā veikalā gāja bojā vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks. «Divas dienas pirms nelaimes satiku Edgaru, tā ilgāk papļāpājām. Par šo un to. Par sīkumiem,» stāsta Raitis. Savukārt es par Zolitūdi apzināti neprašņāju. Paskatoties uz Raiti, skaidrs, ka viss tika izdarīts pareizi, tika pieņemti pareizie lēmumi. «Ejot iekšā veikalā, kurā pirms desmit minūtēm iebrucis jumts, un velkot ārā ievainotos, neviens nedomā par briesmām, kas draud. Tam vienkārši nav laika,» saka glābējs.
Depo otrajā stāvā izbūvētas ģērbtuves. Jauni skapīši visiem glābējiem - 13 vīru katrā maiņā, četras maiņas. Savukārt garāžā notiek tehniskā apkope vienai no mašīnām. Uz betona grīdas saliktas hidrauliskās knaibles, hidrauliskais sūknis ar iekšdedzes dzinēju, motorzāģis, diska griezējs, dūmu atsūkšanas ventilators, strāvas ģenerators. Viss satīrīts, uzpildīts un gatavs darbam.
Ja nelaime ir nopietna
Ģirts Forands strādā VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Dienesta nodaļā. Ar viņu kopā dežurē 8. daļas komandieris Uģis Vējš. Daļu komandieriem rotācijas kārtībā jādežurē šajā nodaļā, lai, papīru darbu darot, nezustu «lauka» iemaņas.
Būtībā Dienesta nodaļa ir pārvietojams operatīvais štābs, kas ierodas tad, ja nelaime nopietna. Ģirts stāsta, ka štābs izbrauc arī tad, ja notikusi autoavārija: «Dienesta nodaļa vienmēr dodas uz negadījumiem un katastrofām, kur nepieciešama papildu koordinācija. Piemēram, kad no Salu tilta nogāzās benzīnvedējs. Šādos lielos negadījumos ne tikai plānojam un koordinējam glābēju vienību darbu, bet arī nodrošinām sakarus ar citām iesaistītajām organizācijām - ja vajag atslēgt elektrību, piemēram, vai koordinēt pašvaldības policijas darbu, lai norobežotu teritoriju.» Jautāts par profesijas izvēli, viņš atzīst, ka ir ugunsdzēsējs trešajā paaudzē. Kad lielu ugunsgrēku nav, Dienesta nodaļas puiši veic inspekcijas VUGD daļās. Pārbauda, vai ugunsdzēsēju apmācības nenotiek tikai uz papīra. Kārtībai jābūt!
Jāpiebilst, ka šī ir projekta pirmā publikācija, kopā būs 11, un tajās stāstīsim par visu 22 VUGD RRP daļu un posteņu darbu. Akcija notiek sadarbībā ar Rietumu bankas labdarības fondu.