Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Līdz informācijas līdera statusam vēl tāls ceļš

LTV sabiedriskā pasūtījuma 2014. gada plānā teikts, ka LTV jābūt līderim informācijā. Vai esat?

Ņesterovs. Tuvojamies, bet vēl tāls ceļš ejams viena apsvēruma dēļ. Nedēļā sasniegtās auditorijas rādītājs mums ir 43%, vidēji Eiropas Savienībā (ES) tas ir 63%, vairākās valstīs - Lielbritānijā, Francijā - pāri 80%. Skaidrs - kamēr neesam pietuvojušies vidējam līmenim, būtu pāragri runāt par informācijas līderi.

Sabiedriskā pasūtījuma definīcija atrodama Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 71. pantā. Tātad «sabiedriskais pasūtījums ir pasākumu kopums, kura uzdevums ir…» un tālāk seko attiecīgā «uzdevuma» 24 daļas, sākot no patriotiskas attieksmes veicināšanas un beidzot ar ekumenisku dievkalpojumu atspoguļojumu. Kā vērtēt - šie uzdevumi ir izpildīti vai nav?

Ņesterovs. Saturs pēc savas būtības ir tāda kategorija, kuru nav iespējams precīzi izmērīt. Veids, kā šie uzdevumi caur saturu tiek realizēti dzīvē, ir ikgadējais sabiedriskais pasūtījums (SP), caur kuru NEPLP izvirza satura uzdevumus sabiedriskajiem medijiem. Tātad, pieņemot, ka NEPLP ir apstiprinājis sabiedrisko pasūtījumu, vienlaicīgi tiek pieņemts, ka šajā gadā likuma panti (uzdevumi - aut. piez.) tiek pildīti.

Tātad indikators tam, vai uzdevumi izpildīti, ir NEPLP lēmums?

Ņesterovs. Tas būtu izpildes atskaitē. Plānojot 24 uzdevumi ir ļoti daudz, skaidrs, ka viena gada laikā viņus visus vienādā līmenī nevar. Tātad ir kaut kādas prioritātes, kas tiek pildītas vairāk, kas - mazāk…

Tad kuri no 24 uzdevumiem bija prioritāri 2014. gadā?

Ņesterovs. Tas ierakstīts katra satura virziena prioritātēs.

Piemēram?

Ņesterovs. Saprotiet, mēs neesam birokrāti, lai pie katra liktu klāt likuma pantu.

Ruduša. To mēs nedarām, un mums jau nav arī pa tiešo jāatskaitās par likuma pildīšanu, tādēļ jau pastāv uzraudzības sistēma. Šis ir satura plānošanas dokuments.

Ļoti maz naudas rādītāju, kas nedod priekšstatu par satura, izmaksu un sasniegtās auditorijas attiecībām atsevišķu raidījumu līmenī, līdz ar to par naudas izlietojuma efektivitāti. Nav iespējams rast atbildi uz populāro jautājumu - cik maksā viens vai otrs raidījums? Var piekrist, ka atsevišķu raidījumu izmaksas konkurējošā tirgū ir komercnoslēpums, tomēr jāmēģina atrast kopsaucēju, jo, nezinot raidījumu izmaksas un efektivitātes rādītājus, var viegli radīt visdažādākās spekulācijas…

Ņesterovs. Daļēji var piekrist, tomēr - kas sabiedrībai ir svarīgi? Mērķis ir pēc iespējas lielākas sabiedrības daļas sasniegšana, faktiski jāmēra, cik liela sabiedrības daļa ar šo naudu tiek sasniegta, par visu kopējo sabiedriskā pasūtījuma naudu. Otrs - cik maksā viens, otrs, trešais raidījums… viens skaitlis bez konteksta var radīt nepareizu priekšstatu…

Jo?

Ņesterovs. Konteksts mūsu gadījumā būtu, ja to var salīdzināt ar citiem līdzīgiem skaitļiem, citu Eiropas sabiedrisko TV ražošanas izmaksām. Lūk, ja mēs salīdzinām, cik par vienu eiro sasniedzam skatītājus katru nedēļu, tad mēs sasniedzam četras reizes vairāk nekā vidēji Eiropā. Cik maksā, piemēram, viens ziņu raidījums vai Sastrēgumstunda? Kādus secinājumus gan viens parasts, mediju industrijā nestrādājošs skatītājs var izdarīt? Tikai nozares profesionāļi var spriest un vērtēt, kādas ir satura izmaksas.

Ruduša. Runājot par formātiem, kurus esam iegādājušies no citiem sabiedriskajiem medijiem… Eiropas formātu tirgos ir pilnīgā neizpratnē, kā var par tādu naudu uztaisīt raidījumu. Tas ir vidēji piecas un dažreiz pat desmit reizes lētāk nekā vidēji Eiropā. Otrs ļoti būtisks aspekts tomēr - kā var mērīt tādus absolūti nekomerciālus virzienus kā kultūra, bērnu raidījumi.

Ekspertu vērtējums, ko transformē skaitļos…

Ņesterovs. Viena vai otra cilvēka subjektīvu vērtējumu nevar likt pamatā naudas skaitļiem, tā nav Eiropas prakse… Daudzās sfērās ārpus sabiedriskajiem medijiem vienkārši nav sabiedrisko mediju ekspertu, nav zināšanu, kā strādā sabiedriskie mediji Eiropā.

Virkne augstskolu mācību spēku, manuprāt, ir pietiekami zinoši...

Ņesterovs. Nu, jūs zināt, kur ir Latvijas augstskolas kopējā Eiropas topā. Mēs strādājam četras reizes efektīvāk nekā vidēji Eiropā sabiedriskie mediji.

Oriģinālstundu kopējais apjoms 2014. gadā LTV mazāks par plānoto (plāns 3734,8, fakts - 3256) attiecīgi arī izmaksas mazākas (plāns - 9 008 589, fakts - 7 943 754 eiro). Kur šajā gadījumā paliek izmaksu plāna/fakta starpība vairāk nekā miljons eiro?

Ņesterovs. Faktiskais satura budžets ir mazāks par plānoto, pirmkārt, dēļ tā, ka LTV gada otrajā pusē atteicās no oriģinālseriāla ražošanas un ietaupītos līdzekļus pārcēla seriālu ražošanai 2015. gadā un, otrkārt, dēļ tā, ka 400 000 eiro no Rīga2014 mērķdotācijas tika pārcelti uz 2015. gadu citu kultūras satura projektu realizācijai.

Tā vienkārši var pārcelt naudu uz nākamo gadu?

Nesterovs. Jā, ar NEPLP atļauju to var.

Liels progress panākts reklāmas pārdošanā - 31%! Jāpriecājas. Vienīgi mulsina, piemēram, ļoti lielās reklāmas sekundes izcenojumu atšķirības (vairāk nekā astoņas reizes) priekšvēlēšanu aģitācijai LTV un TV3. Kā to var skaidrot?

Ņesterovs. Nebūsim kompetenti izteikties par šo jautājumu. Reklāmas pārdošana ir Ivara Beltes tiešajā uzraudzībā. Nevarēsim komentēt, it īpaši vēl konkurentu reklāmas cenas.

Pozitīvā nozīmē esat atzīmējuši bērnu un jauniešu raidījumus, tomēr ir virkne lietu, kuras bija plānā, bet nav realizētas - gan Pieci.lv raidīšana televīzijā no rītiem, gan jauniešu oriģinālseriāls, gan jauniešu portāls; otrs - neesmu atradis skaitļus par jaunākās auditorijas pieaugumu.

Ņesterovs. Nav ko slēpt, ka jauniešu auditorija ir viena no Latvijas sabiedrisko mediju vājajām vietām un draudiem nākotnē. Iemesls, kādēļ sasniegtā auditorija šajās vecuma grupās ir tik niecīga, ir finansējuma apjoms. Nav jau finanšu līdzekļu, lai būtiski palielinātu saturu šai mērķauditorijai, bērnu un pusaudžu raidījumi kopējā budžetā sastāda 4%.

Kur tad progress?

Ruduša. Ir vairāk oriģinālraidījumu - Dardarija, Brīnumskapja skola, Zili brīnumi. Jā, nav realizēti Pieci rīti, bet tā ir mazliet cita auditorija.

Nav mazliet avantūristiski plānots? Kaut vai par jauniešu seriālu. Nav tāda seriāla. Varbūt nevajadzēja plānot?

Ņesterovs. Ziniet, mēs jau divus gadus esam snieguši Ministru kabinetā pieprasījumu jauniešu satura budžeta palielināšanai ar cerību, ka tur sapratīs, ka šis ir nopietns drauds Latvijas nacionālajai drošībai ilgtermiņā. Kāda būs šī paaudze pēc 10-20 gadiem, kas būs uzaugusi jūtjūbē un ārzemju seriālos, bet nu…

Par vienu no raidījumiem, kurš atskaitē pozitīvi pieminēts. Patiešām, intervija Viens pret vienu ir ienesusi tādu kā svaigumu un interesi. Šķiet tomēr, ka dažādi raidījumi ir ar dažādu toni - ar Igaunijas prezidentu Ilvesu vairāk komplimentārs, ar Saeimas priekšsēdētāju Mūrnieci - agresīvs, ar Krievijas ekspremjeru Kasjanovu - pragmatiski piezemēts u. tml. Jebkurš tonis akceptējams. Bet vai viena raidījuma ietvaros?

Ruduša. Tomass Hendriks Ilvess nesaņem algu no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem, līdz ar to mums ir citas vajadzības un uzdevumi, ejot pie viņa. Jā, viena raidījuma ietvaros ir dažādi stili, bet tas lielā mērā atkarīgs no tā, kas ir intervējamā persona. Viena no mūsu pamatfunkcijām ir būt par sargsuni. Tas nozīmē - ja pretī žurnālistam sēž amatpersona, kura ir atbildīga nodokļu maksātāju priekšā, tad pret viņu ir citas prasības nekā pret kaimiņvalsts prezidentu.

Nu ja… Kirovs Lipmans jau arī nebija amatpersona, intervija bija pietiekami sargsuniska…

Ņesterovs. Kādēļ nevar būt atšķirīgas intervijas? Atkal mēģinām visu ielikt rāmjos - ne soli pa labi, ne soli pa kreisi. Starp citu, intervijas laikā ar Ilvesu viņa preses komanda kādubrīd lēca kājās un Inga Spriņģe jau domāja, ka saruna tiks pārtraukta.

Ruduša. Komplimentāru, maigu interviju nav šī raidījuma koncepcijā. Bet tas, ka prasības pret Latvijas amatpersonām ir lielākas nekā pret citiem intervējamajiem, tas ir fakts.

LTV atgriežas pie videofilmu veidošanas.

Ņesterovs. Jā, septembrī LTV ēterā parādīsies divi seriāli videofilmu kvalitātes līmenī, kas skars Latvijas vēsturei un kultūrai svarīgas tēmas. Kopumā apjoms starp 10-15 sērijām. Piemēram, radošā komanda režisores Intas Gorodeckas un producentes Baibas Salenieces vadībā strādā pie videofilmas Saplēstā krūze filmēšanas. Darbs top pēc 1942. gadā sarakstītā Alfrēda Dziļuma tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Videofilmā iezīmētas pārmaiņas Latvijas laukos agrārreformas gados, uz kuru fona tiks atspoguļoti indivīdu likteņi, mīlestības un personīgo attiecību drāmas.

Par krievu valodas pielietojumu zināmajā starptautiskajā kontekstā - tehnoloģijas taču atļauj, piemēram, visus LTV1 raidījumus dublēt krievu valodā… Būtu lētāk.

Ņesterovs. Pirmkārt, šādas valodu izvēles tehnoloģijās strādā tikai Lattelecom, pārējie kabeļoperatori paņem vienu celiņu pēc saviem ieskatiem. Var nonākt situācijā, kad kādam latvietim mājās LTV1 skanētu tikai krievu valodā. Tas būtībā ir NEPLP lauciņš. Mēs to varam izdarīt, bet nevaram pateikt kabeļoperatoram, ka jāņem abas valodas.

Likums jāgroza.

Ruduša. Tādēļ jau mēs sakām, ka tas būtu NEPLP kompetencē. Otrs - darbs ar mērķauditoriju. Automātiski pārcelt latviešu valodas saturu uz krievu valodu īsti netrisinātu attiecīgās problēmas. Tādēļ mēs arī veicām sabiedrības un fokusa grupu aptaujas, lai noskaidrotu, konkrēti ko vēlas šī mērķauditorija. Un, lai viņus sasniegtu un ieinteresētu, tomēr jādomā savādāk.

Paldies par sarunu!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?