Trešdien pievakarē E. Rinkēvičam par labu no iekšlietu ministra amata atteicās Rihards Kozlovskis - viņš ir vienīgais ministrs, kura palikšanu postenī vēlējās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka amatu sadalē plānots ievērot principu, ka katra partija ar vienu ministru ir pārstāvēta visās grupās: tā dēvētajās resursu ministrijās, resursus tērējošajās, kā arī spēka ministrijās. Ārlietu un Iekšlietu ministrija ir vienā grupā. ZZS iekšlietu ministra amatam ir nosaukusi Kārli Seržantu.
Cīnās par VARAM
Vienotībai ir piedāvāts uzņemties atbildību par Izglītības un zinātnes ministriju, ko tagad vada Reformu partija (RP), kurai savukārt vajadzētu no Vienotības pārņemt Veselības ministriju. Ir iespēja, ka amati netiek samainīti un darbu turpina gan veselības ministre Ingrīda Circene, gan izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Taču tas ir saistīts ar sarunām par Ekonomikas ministrijas vadību, kuru ir plānots atstāt RP, bet ar norunu, ka to vada V. Dombrovskis. Neoficiāli izskanējis, ka D. Pavļutu nav plānots aicināt jaunajā valdībā galvenokārt tāpēc, ka viņš izvairījās uzņemties politisko atbildību par būvniecības procesu pēc Zolitūdes traģēdijas.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis otrdien ar zināmu ironiju paziņoja, ka partneri vēl lūgsies, lai ZZS uzņemtos atbildību par VARAM, bet tā ir gatava vadīt arī Ārlietu ministriju. Taču sarunu procesā, iespējams, līdz tam arī nonāks, lai valdības sastāvs neradītu neizpratni sabiedrībā. Ārlietu ministra amata kandidāts Raimonds Vējonis (ZZS) uz Dienas jautājumu par iecerēm ārlietu ministra amatā atbildēja, ka šāda posteņu rokāde «ir murgs». Viņš iepriekš jau ir vadījis VARAM un šo jomu pārzina. Ja VARAM nedošot ZZS, viņa pārstāvētā Latvijas Zaļā partija par valdību nebalsos, noteica R. Vējonis. ZZS līderis Uldis Augulis vēlāk atzina - ja tik tālu nonāktu, tad par valdību nebalsotu neviens no ZZS, bet viņam nācies R. Vējoni mierināt, jo sarunas vēl tikai sākušās. VARAM ir ne tikai liela ietekme ES fondu sadalē, bet tā deleģē arī savu pārstāvi Rīgas brīvostas valdē, tas nozīmē, ka amats tajā būs jāatstāj RP pārstāvei Ingai Antānei.
Cik nemierīgi jaunās valdības veidošanā iesaistās ZZS, tik pārvērtusies ir aizejošās valdības nemiera cēlāja Visu Latvijai!-TB/LNNK, viens no tās līderiem Raivis Dzintars teica: «Mēs ar pateicību un gandarījumu uzņemam šo piedāvājumu.» NA saglabā kultūras un tieslietu ministra posteņus, kā trešo saņemot strīdīgo VARAM. R. Dzintars demonstrēja elastību arī šīs ministrijas iespējamā nomaiņā pret Ekonomikas ministriju. Premjera amata kandidāte ir piedāvājusi Vienotībai arī turpmāk vadīt Aizsardzības ministriju, kopā ar neatkarīgajiem deputātiem uzņemties atbildību par Satiksmes ministriju, kā arī pārņemt Izglītības un zinātnes vadību. Reformu partijai plānots saglabāt Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas vadību, kā arī uzticēt veselības nozari. ZZS tiek pie divām no trijām savām prioritārajām nozarēm - Zemkopības un Labklājības ministrijas.
Ministri ilgtermiņam
Finanšu ministra amats paliek premjera partijai, un tas ir strīds vispirms pašā Vienotībā. Ļoti iespējams, ka tā ir ieklausījusies arī partneru viedoklī un nolēmusi izraudzīties ZZS pieņemamo Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdi Jāni Reiru, nevis atstāt amatā Andri Vilku, kurš ir ne tikai nepiekāpīgs pašvaldību priekšā, bet arī pārstāv tā dēvēto Lietussargu grupu, ko vada Sarmīte Ēlerte. Sociālajos tīklos jau ir atspoguļoti novērojumi, ka līdz ar jaunās valdības veidošanu Vienotībā ir centieni samazināt Lietussargu grupas ietekmi. Līdz ar A. Vilka atgriešanos Saeimā mandāts būtu jānoliek Lolitai Čigānei. Valdībā vairs nebūs arī tagadējās labklājības ministres Ilzes Viņķeles. Iespējams, Vienotības vadība nav mierā arī ar to, ka A. Vilks darbojās nedaudz savrupi un politiskais process viņu neinteresēja. A. Vilkam arī nebija paraduma savus lēmumus saskaņot ar partijas vadību. Taču viņš strādāja ciešā tandēmā ar premjeru Valdi Dombrovski.
A. Vilks ir sacījis, ka būtu gatavs strādāt līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām, bet «aizslēgtās durvīs nelauzīsies». Taču viņam nav plānu startēt 12. Saeimas vēlēšanās. Atsaucoties uz to, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa Dienai sacīja, ka jaunā valdība tiek veidota ar domu, ka partijas varētu strādāt kopā ilgtermiņā arī pēc Saeimas vēlēšanām. Tāpēc politiskie spēki izraugās ministru kandidātus, kas būtu gatavi turpināt darbu ilgāk nekā desmit mēnešu. «Es cienu Andra Vilka profesionalitāti un kompetenci, novērtēju viņa padarīto, bet viņš nav slēpis vienaldzību pret partiju, kuru pārstāv,» atzina S. Āboltiņa. Vaicāta, vai nav riska šādi sarunās ar Eiropas Komisiju pazaudēt kādas iespējas nākamajā ES fondu plānošanas periodā, S. Āboltiņa atbildēja ar pārliecību, ka sarunas sekmīgi tiks turpinātas, jo arī L. Straujuma to ir minējusi kā savu prioritāti un ministrijā ir profesionāli ierēdņi.