«Dārgs hobijs,» arī tā šo biznesu dēvē tā īpašnieki, tajā pašā laikā atzīstot - ja daba nesagādā netipiski siltas ziemas un sezonu var sākt jau ap Ziemassvētkiem, ieņēmumi ir pietiekami un ieguldītais darbs atmaksājas. Piemēram, 2012. gada ziemu visi kalnu īpašnieki raksturoja kā izcili labu, ar lieliem ieņēmumiem, savukārt pērnā ziema tika raksturota vienā vārdā - katastrofa. Kopējās bažas visu kalnu īpašniekiem ir lielās elektrības izmaksas, jo bizness ir ļoti energoietilpīgs - nepieciešama gan sniega pūšana, gan elektromotori pacēlājiem, gan sniega traktori.
80 000 klientu sezonā
Mājaslapā www.kalniem.lv apkopota informācija par 34 slēpošanas un snovošanas kalniem, kas atrodami visā Latvijā, sākot no Ventspils līdz Latgalei. Cenas ir visai atšķirīgas. Latvijā ir gan lētākā, gan dārgākā kalnu slēpošanas trases (garumā līdz diviem kilometriem) dienas biļete pieaugušajam Eiropā, liecina Eiropas Patērētāju centra tīkla pētījuma rezultāti. Lētākā dienas biļete Eiropā ir Latvijas slēpošanas trasei Rāmkalni, savukārt dārgākā dienas biļete attiecīgajā kategorijā ir Latvijas slēpošanas kūrortam Zviedru cepure.
Absolūti lielākajā daļā kalnu slēpšana un snovošana ir pamata bizness, kur klāt ir ja nu vienīgi kafejnīca un makšķerēšana vasarā, kā, piemēram, Mežezerā. Taču daudziem kalnu īpašniekiem ir vēl kāds, ar kalnu nesaistīts papildu bizness, jo tieši neprognozējamo laikapstākļu dēļ visu dzīvi balstīt tikai uz šo, tik kaprīzo slēpošanas biznesu ir riskanti.
Piemēram, atpūtas kompleksa Rāmkalni mārketinga projektu vadītājs Uldis Janušs stāsta, ka ieņēmumi no slēpošanas kalna veido tikai vienu līdz diviem procentiem no visiem atpūtas kompleksa ieņēmumiem. «Tikai ar kalnu aktivitātēm, ņemot vērā to, kādi klimatiskie apstākļi pēdējā laikā ir ziemās, mēs neizdzīvotu. Pat ja laikapstākļi ļauj pūst sniegu, elektrības izmaksas ir milzīgas. Tāpēc mums ir rodeļu trase, kas darbojas visu gadu, ir kafejnīca, mēs arī ražojam Rāmkalnu saldējumu, sukādes, pastilas un sīrupus. Pašlaik savu produkciju eksportējam uz Igauniju un Dāniju. Nākamgad plānojam piedalīties vairākās starptautiskās pārtikas izstādēs, arī izstādē Dubaijā. Jāteic, ka esam dabūjuši Eiropas struktūrfondu naudu un būvēsim rūpnīcu, kurā ražosim pastilas, sukādes un sīrupus,» nākotnes plānus iezīmē U. Janušs. Rāmkalni jau pašlaik nodarbina ap 100 strādājošo. Tāpēc slēpošanas kalns ir tikai neliela piedeva visam Rāmkalnu atpūtas kompleksam.
Cita situācija ir Riekstukalnā, kur slēpošana un snovošana ir vienīgās aktivitātes. «Mēs esam lielākais slēpošanas kalns visā Baltijā, mums ir 13 trašu un 16 pacēlāju. Viena no lielākajām izmaksu pozīcijām ir elektrība - uzpūst sniegu visām trasēm mums izmaksā ap 20 000 eiro. Ja ziema ar salu ir divus līdz trīs mēnešus gara, tad var teikt, ka sezona ir veiksmīga. Mēs rēķinām, ka labā ziemā apkalpojam ap 80 000 klientu,» stāsta viens no Riekstukalna īpašniekiem Ervīns Kišuro.
«Šis ir bizness, kura sākšanai vajadzīgas nopietnas investīcijas, minimālā summa - 100 000 eiro, jo ir jāiegādājas gan pacēlāji, gan sniega pūtēji, gan sniega traktori. Mūsu biznesa īpatnība ir tā, ka labajos gados, kāds, piemēram, bija aizpagājušais gads, jāveido uzkrājumi ne tik labiem gadiem. Riekstukalna lielā priekšrocība ir tā tuvums gan Rīgai, gan Lietuvai. Pie mums brauc daudz lietuviešu atpūtnieku,» teic E. Kišuro, kurš par sava biznesa perspektīvām, neraugoties uz neprognozējamajiem laikapstākļiem, ir visai optimistisks.
Pragmatiski pieiet nevar
Siguldas trases vadītājs Ruslans Niedings stāsta, ka biznesā «pārāk labi neiet, lielā mērā darbojamies, entuziasma vadīti. Mēs visi esam drusku ķerti, jo pragmatiski šim biznesam pieiet nevar. Elektrības izmaksas vienā nedēļas nogalē mums var sasniegt pat 1200 eiro, jo piedāvājam arī nakts slēpošanu, kur ir nepieciešams apgaismot trasi. Lai bizness būtu veiksmīgs, mums nepieciešamas astoņas līdz desmit brīvdienas, kad var aktīvi slēpot. Taču, piemēram, pagājušajā gadā tāda bija tikai viena nedēļas nogale. Ja laikapstākļu dēļ varam uzpūst sniegu un piedāvāt slēpošanu jau ap Ziemassvētkiem un visu Jauno gadu, tad var uzskatīt, ka sezona jau ir veiksmīga. Siguldas trases lielā priekšrocība ir tuvums Rīgai, līdz ar to labās brīvdienās klientu pieplūdums ir ievērojams. Mūsu biznesu ietekmē ne tikai laikapstākļi, bet arī citas ķibeles, piemēram, elektrības pārslodzes un tas, ka mēdz saplīst pacēlāju motori. Tā ka kopumā bizness ir sarežģīts», atzīst R. Niedings.
Viņam pievienojas arī Mežezera slēpošanas kalna īpašniece Agnese Ozola, kura savu biznesu dēvē par dārgu hobiju un stāsta, ka paralēli pati strādā algotu darbu ar kalnu nesaistītā jomā. «Tik sliktā ziemā kā pagājušā ziema mēs pat palikām parādā par elektrību, jo nebija ieņēmumu. Ar lielām cerībām raugāmies uz šo gadu. Mēs gan vasarās piedāvājam licencētu makšķerēšanu vietējā ezerā, bet no kalna labās ziemās ieņēmumi tomēr ir lielāki,» norāda A. Ozola.
Viešuru kalnā, kas atrodas Vestienas pagastā pie Madonas, stāsta, ka tik sliktā ziemā kā pērn trases pat nav bijušas atvērtas ziemas prieku baudītājiem, jo izmaksas būtu lielākas par ieņēmumiem. Viešuru kalna saimnieki atzīst, ka viņu galvenais mīnuss ir lielais attālums līdz Rīgai, tāpēc slēpotāju nav tik daudz kā, piemēram, Riekstukalnā vai Siguldā. Tādējādi, lai sezona būtu veiksmīga, nepieciešams, lai to visu varētu izmantot slēpošanai, nepietiek vien ar astoņām līdz desmit dienām, jo apmeklētāju skaits nav liels. Ar pilnu jaudu kalns gatavs sākt strādāt vien 2016. gadā.
Egļukalna, kas atrodas Latgalē, direktors Jevgeņijs Kartašovs bilst, ka viņam latgaliešus grūti pārliecināt, ka var braukt slēpot arī tad, ja sniegs nav uzsnidzis. «Ja vien nelīst, mūsu kalnā sniegs ir vienmēr. Strādājam jau astoņus gadus, kredītu pērn nomaksājām, tā ka ir vieglāk. Tomēr bizness neiet tik viegli, kā gribētos, silto ziemu dēl,» atklāts ir direktors.
Sarežģītajā slēpošanas kalnu biznesā labā ziņa ir tā, ka Latvijas iedzīvotājiem patīk gan slēpot, gan snovot. Tradicionāla ir arī Jaunā gada pavadīšana slēpojot. Un, kā atzīst, kalnu īpašnieki, ja satiekas divi slēpošanas entuziasti - gan klients, gan uzņēmējs -, tad var sasniegt labus rezultātus arī Latvijas neprognozējamajās ziemās.