Mazo pārtikas ražošanas uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka stimulu produktu nonākšanai tādos vērienīgos lielveikalu tīklos kā Rimi un Maxima devusi pašu lielveikalu iniciatīva izveidot īpašus stendus pašmāju ražotāju produkcijai, tomēr uzsver, ka ražotāja sekmes iekarot lielveikalu plauktus joprojām nosaka pašu mērķtiecība, piedāvātās produkcijas kvalitāte, kā arī prasme kooperēties ar citiem mazajiem ražotājiem. Dažu zemnieku saimniecību pārstāvji atzīst, ka jautājums par ienākšanu lielveikalos ir pakārtots kopējām prasībām pārtikas ražotājiem, kuras, zemnieku skatījumā, ir pārlieku neelastīgas.
Veikali atsaucas pircējiem
Pirmie specializētie vietējo ražotāju produkcijas stendi Maxima un Rimi lielveikalos pirmo reizi parādījās 2011. gadā, bet laika gaitā to skaits auga. Maxima pērn Maxima XXX veikalos ieviesa divus jaunus mazo ražotāju produkcijas stendus Saimes galds, un pircēju interese par tiem vērtējama kā pietiekama, norāda Maxima pārstāvis Ivars Andiņš.
Rimi 2012. gadā kopumā atvēra sešus zemnieku produkcijas veikalus Klēts, kuri ir izvietoti Rimi ķēdes hipermārketos. Klēts veikalos, saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, pieejami vairāk nekā 1400 produktu no aptuveni 110 zemnieku saimniecībām. Arī Rimi pārstāve Laura Podskočija norāda, ka pircēju interese par mazo ražotāju piedāvāto produkciju augusi. Pēc viņas teiktā, viens no galvenajiem produktu atlases kritērijiem ir tas, cik pievilcīgi šie produkti varētu šķist pircējiem.
Savukārt I. Andiņš izklāsta, ka stendus Saimes galds pārzina kooperatīvs, kurš tad arī sazinās ar mazajiem ražotājiem un komplektē sortimentu. Vēl cits sadarbības modelis ir mazo ražotāju iekļaušana reģionālo piegādātāju sarakstā, kas nozīmē, ka tie piegādā produkciju tikai tā reģiona veikaliem, kur konkrētā produkcija ir iecienīta pircēju vidū, stāsta I. Andiņš.
Jāmācās vienoties
Dienas aptaujātie mazie pārtikas produktu ražotāji atzīst, ka šobrīd nav pamata runāt par radikālām izmaiņām mazo pārtikas produktu ražotāju un lielveikalu attiecībās, tomēr atzīst, ka, pateicoties pašu ražotāju kooperācijai un uzcītībai, nelieli panākumi ir gūti.
«Ja esam pamanīti, tad tas jau ir zināms sasniegums,» uzsver piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Dundaga, kas ražo sierus, sviestu un krējumu, valdes priekšsēdētājs Guntis Pirvits.
Viņš atzīst, ka uzņēmuma produkcija Maxima veikalu tīklā nonākusi, pateicoties līdzdalībai kooperatīvā Saime. G. Pirvits, kurš šobrīd ir arī Saimes valdes priekšsēdētājs, pauž viedokli, ka Latvijas mazo pārtikas produktu ražotāju un zemnieku savstarpējās sadarbības un kooperācijas pieredze joprojām ir nepietiekama un rezultāti cīņā par vietu lielveikalos varētu būt labāki.
Dundaga pārstāvis arī pievērš uzmanību tam, ka uzņēmuma pircēju loka paplašināšanos nodrošina ieguldījumi ražotnes modernizācijā un jaunu produktu izstrādē, kas ir ļāvis palielināt atpazīstamību un produkcijas klāstu.
Pērnā gada nogalē Dundaga guva godalgu kā labākais lauksaimniecības kooperatīvs konkursā Sējējs 2012, savukārt tās ražotais skābpiena produkts Labdaris tika nominēts Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu ģenerālkomitejas konkursam Eiropas balva par kooperatīvu inovāciju.
Savukārt zemnieku saimniecības Strēlnieki īpašnieks Jānis Bierands, kurš specializējies dzērveņu, melleņu, sulu un sukāžu ražošanā, norāda, ka saimniecības produkcijai izdevies iekarot Stockmann un Rimi veikalu plauktus. Arī J. Bierands atzīst, ka Rimi veikalos izdevies nonākt, pateicoties dalībai kooperatīvā. Savukārt iekarot Maxima veikalus viņam vēl nav izdevies, jo, pēc J. Bieranda teiktā, «process bijis pārlieku birokrātisks».
Konkurence ļoti asa
Mazie pārtikas ražotāji uzsver, ka savas produkcijas ierobežotajā pieejamībā lielveikalus nevaino.
«Jau ilgāku laiku sadarbojāmies ar Rimi, bet nesen sākām piegādāt produkciju arī Maxima veikaliem, un attieksme ir atsaucīga. Konkurence piena produktu segmentā ir asa, tāpēc lielveikali pret ražotājiem var būt prasīgi un izvēlēties labāko produktu. Uzņēmumam pašam jāspēj pārliecināt lielveikalu pārstāvji, ka viņa ražotā produkcija būs pievilcīga pircējiem,» uzsver piensaimnieku kooperatīvu Trikāta KS un Latvijas piens pārstāve Iveta Tomsone.
Katra ražotāja panākumi lielveikalu tīklos ir individuāls gadījums, kas saistīts ar uzņēmuma mārketingu un arī ar produkcijas kvalitāti, bet patlaban nav pamata runāt par izmaiņām lieltirgotāju attieksmē pret mazajiem ražotājam, uzsver Trikāta KS pārstāve un piebilst: «Ar saviem produktiem nonākt lielveikalos nav viegli, bet tas ir iespējams, un jāsaprot, ka panākumi atkarīgi no paša ražotāja.» Arī I. Tomsone ir pārliecināta, ka būtisks priekšnoteikums mazo ražotāju panākumiem ir kooperācija.
Prasības jāievēro
Zemnieku saimniecības Kunturi ražošanas vadītāja Santa Freimane norāda, ka saimniecības ražotie gaļas izstrādājumi, piemēram, ruletes un desas, ir pircēju pieprasītas, tomēr, tā kā uzņēmums klasificējas kā mājražotājs, produkciju var pārdot tikai savās tirgotavās. Kunturu pārstāve atzīst, ka interese ar produkciju ieiet lielveikalos būtu, tomēr no tā šobrīd attur likumdošanas prasības ražotājiem. «Tirgū pēc mūsu ruletēm stāv rindā, tāpēc, protams, žēl, ka sasniegt plašāku pircēju loku nav viegli,» uzsver S. Freimane.
Savukārt zemnieku saimniecības Stropiņi saimniece Ingūna Mediņa, kura ir specializējusies kazu audzēšanā, atzīst, ka šobrīd saimniecība savus ražotos kazas siera izstrādājumus piedāvā tikai degustācijai, jo līdz šim nelielā saražotā apjoma dēļ vēl nav reģistrējusies kā mājražotājs un attiecīgi iespējas realizēt produkciju veikalos nav meklējusi.