Arī Latvijā strauji attīstās lietotņu izstrāde un izmantošana, bet nozares eksperti kritizē Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu nevēlēšanos ieguldīt lietotnes reklamēšanā un tālākajā attīstībā, norādot, ka tā pēc lietotnes publicēšanas padarītais darbs tiek nolemts aizmirstībai.
Iestādes šaubās
Latvijas valsts un pašvaldības iestādēm jau kādu laiku tiek izstrādātas dažādas lietotnes, taču, kā, aptaujājot vairākus iestāžu pārstāvjus, secināja Diena, iestādēm nav skaidrs, ko ar šīm lietotnēm darīt, tās kopumā tiek samērā sistemātiski izmantotas, bet to popularizēšanai netiek tērēti līdzekļi, tādējādi lielākā daļa valsts iedzīvotāju pat nezina par to eksistenci. Rodas situācija, kad, iespējams, funkcionāli pat ļoti labas un noderīgas lietotnes netiek izmantotas, kā arī, ja netiek veikti tehniski uzlabojumi, pēc kāda laika tās pat gribot vairs nevar izmantot, jo lietotne ir tehniski un morāli novecojusi.
Rīgas pašvaldības policija (RPP) pagājušā gada pavasarī laida klajā lietotni, kas ļauj dokumentēt pārkāpumu un tiešā veidā par to arī paziņot likumsargiem. RPP pārstāvis Toms Sadovskis atzīst, ka aplikāciju patlaban lieto apmēram 2000 cilvēku, kas, kā piebilst T. Sadovskis, nav liels skaitlis. Viņš pauda pārliecību, ka šāds risinājums - lietotne - vēl ir diezgan jauns un prasa laiku, lai sabiedrība un arī paši policisti pierastu pie tās lietošanas. RPP pārstāvis arī piebilst, ka šis ir diezgan unikāls risinājums ne tikai Latvijai, bet arī pasaulei. Lietotne palīdzot arī policijas darbā, jo RPP var lietotāja iesūtītajā attēlā vai video uzreiz konstatēt, vai ir noticis pārkāpums. Visbiežāk tiekot ziņots par pārkāpumiem, kas saistīti ar neatbilstošu auto novietošanu. Aplikācijas popularizēšanai līdzekļi netiek tērēti, bet RPP sociālajos tīklos par to atgādina un mudina izmantot lietotni, un tur, visticamāk, arī ir sasniedzama lielākā daļa potenciālo lietotnes izmantotāju.
Šī gada maija sākumā arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievienoja savu lietotni Attaisnotie izdevumi Apple un Andriod lietotņu lejuplādēs veikaliem. Tā paredzēta, lai lietotājs to savienotu ar savu profilu elektroniskās deklarācijas sistēmā (EDS) un brīdī, kad piemēram, tiek saņemts zobārsta apmeklējuma čeks, to uzreiz var nofotografēt un čeks tiek saglabāts EDS. Aplikācija gan vēl ir tikai nesen publicēta un pirmajā nedēļā lejuplādēta apmēram 500 reižu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Pagaidām arī šīs lietotnes popularizēšanai nekādi papildu līdzekļi nav paredzēti.
Kritisku viedokli par uzņēmumu un iestāžu nevēlēšanos ieguldīt lietotnē pēc tās izstrādes pabeigšanas pauž informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu uzņēmuma Digital Score projektu vadītājs Ģirts Spiridovskis. Eksperts norāda - lietotnei paredzētajā budžetā pašai izstrādei bieži vien būtu jāvelta tikai trešdaļa līdzekļu, bet pārējā nauda jātērē tās uzlabošanai, uzturēšanai un aktualizēšanai. Lietotņu ieviešanas, popularizēšanas un uzturēšanas process ir līdzīgs maratonam, uzsver Ģirts Spiridovskis.
Tiesa gan, nav teikts, ka lietotņu popularizēšana ir vienīgais, kas nepieciešams, lai cilvēki patiešām to sāktu izmantot. Uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons (LMT) Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš skaidro, ka aplikācijai jābūt arī interesantai un pievilcīgai, lai tā piesaistītu auditoriju. Eksperts gan nenoliedz, ka praktiskais pielietojums ir būtisks, tomēr uzsver, ka lietotājiem patīk vizuāli interesantas un pievilcīgas lietotnes.
Uzņēmumi informē
Savukārt uzņēmumu lietotnes, pēc Dienas secinātā, galvenokārt ir informatīvas, tās pārsvarā veidotas kā alternatīvas mobilajām mājaslapām - piemēram, Mans Rimi aplikācijā ir iespējams atrast sev tuvāko veikalu, uzzināt tā darba laiku un īpašos piedāvājumus. Izmantojot Google piedāvāto karšu lietotni, var atrast ceļu uz izvēlēto veikalu. Pēc līdzīga principa veidota arī Latvija pasta lietotne. Ģ. Spiridovskis uzskata, lietotnes bieži vien ir vienkāršas problēmas sarežģīts risinājums, viņaprāt, ērtāks un lētāks risinājums, ja ir nepieciešamība informēt, kur atrodas veikals, būtu mājaslapa, kas pielāgojas dažādām mobilajam ierīcēm (tā sauktais responsīvais jeb adaptīvais dizains).
«Runājot par mobilajiem responsīvajiem risinājumiem, jāieskatās katra gadījuma būtībā, bet ļoti retos gadījumos tieši mobilā aplikācija ir optimālākais risinājums. Tas ir dārgāks risinājums, bet tas neatrisina problēmu,» skaidro Digital Score speciālists, piebilstot, ka «tieši tā dēvētais responsīvais webs ir daudz pieejamāks un ērtāks lietošanai. Tas spēj daudz efektīvāk sasniegt nepieciešamos mērķus, ir mazākas izmaksas».
Piemēram, BalticTAXI lietotne ļauj izsaukt taksometru, izmantojot aplikāciju, nevis piezvanot taksometru menedžmenta dežurantam. Uzņēmuma pārstāve Laura Barkāne Dienai stāsta, ka apmēram 70% klientu gan vēl aizvien taksometru izsauc, zvanot pa tālruni, bet 30% izvēlas to izdarīt ar aplikācijas palīdzību. L. Barkāne arī norāda, ka aplikācija noteikti palīdz uzņēmumam, jo klienti novērtē iespēju ar lietotni izsaukt taksomentru, piemēram, biznesa tikšanās vai konferences laikā.
Tomēr kopumā samērā maz ir tādu uzņēmumu, kuru biznesa pamatā nav pati lietotne, kā tas, piemēram, ir ar Mobilly, bet lietotnes tomēr pilda nozīmīgu lomu uzņēmumā.
Iekšējai lietošanai
Jāpiemin, ka pasaulē bieži vien uzņēmumi un iestādes izveido viedierīču programmatūru, kas paredzēta uzņēmuma iekšējai lietošanai, piemēram, var būt lietotne, kas restorānam ļauj rezervēt galdiņus. Tāpat ir dažādas grāmatvedības, iekšējās uzskaites vai loģistikas lietotnes, kas var būt savienotas ar uzņēmuma centrālo datubāzi. «Mēs LMT domājam, tieši kādā veidā dažādas lietotnes varētu būt noderīgas. Kopumā lietotnēm ir nepieciešams mērogs, lai vispār tāda lietotne būtu efektīva,» sacīja V. Radziņš.
Piemēram, Latvijas valsts mežu (LVM) lietotnes «mērķis ir nodrošināt iespēju mežkopības, mežizstrādes un meža infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem operatīvi un efektīvi saņemt ar darba uzdevumiem un to atrašanās vietu saistīto ģeogrāfisko informāciju mobilajās iekārtās», Dienai skaidro LVM Biznesa sistēmu risinājumu izpilddirektors Māris Kuzmins.
Viņaprāt, šāda informācijas apmaiņa ietaupa gan LVM, gan sadarbības partneru laiku, «kā arī ļauj izvairīties no dažādiem pārpratumiem, kas saistīti ar darba uzdevumu veikšanas vietu vai dažādiem ierobežojumiem, kas ir jāņem vērā, to veicot. Saņemot datus, lietotāji var noteikt savu pašreizējo atrašanās vietu, kartē redzēt LVM meža autoceļus, meža kvartālus un nogabalus, vides aprobežojumus un citus ģeogrāfiskos datus». Tāpat ir pieejama «atvieglotā» versija, kuru var lejuplādēt jebkurš lietotājs, kam ir Android vai iOS tālrunis, tur atrodama informācija par mežiem, tūrisma objektiem un ceļiem.
Potenciāls nākotnē
Arī ārzemju eksperti uzskata, ka lietotnes nav tikai lielo kompāniju jājamzirdziņš. Uzņēmējdarbības vides izdevums Forbes raksta, ka mazā biznesa uzņēmumiem lietotnes, iespējams, ir pat nepieciešamākas nekā lielajiem uzņēmumiem un, kas vēl jo svarīgāk, arī noderīgākas nekā lielajiem uzņēmumiem. Minēts, ka mazajiem uzņēmumiem interesanta lietotne var palīdzēt apsteigt konkurentus, kā arī uzlabot saskari ar klientiem. Piemēram, kafejnīcas aplikācija ļauj, kamēr klients vēl nav ieradies kafejnīcā, pasūtīt vēlamo dzērienu, izmantojot viedierīci, lai brīdī, kad klients ienāk pa durvīm, viņu jau sagaidītu vēlamais dzēriens.
Arvien populārākas kļūst tā dēvētās viedās palīgierīces, piemēram, sporta pulksteņi un viedie televizori. Tāpat paredzams, ka aizvien populārākas kļūs arī citas sadzīves iekārtas, kuras varēs kontrolēt ar viedtālruni un kurās varēs ieinstalēt lietotnes. Tuvojas brīdis, kad ikdiena būs tā saucamais lietu internets, kur dažādas ierīces būs savienotas kopā un tās varēs kontrolēt, izmantojot vienotu lietotni. Tomēr, kā raksta Forbes, paredzot lietotņu nākotni 2016. gada laikā, tādas viedo ierīču programmas, kurās apkopota tikai pamata informācija, piemēram, kur atrodas veikali vai pasta kastītes, kļūst mazāk populāras. Tā vietā sāks zust robežas starp lietotnēm un tādām mājaslapām, kam ir responsīvais dizains.
V. Radziņš zina stāstīt, ka arī modernie viedie televizori ar Android un iOS operētājsistēmām ļauj veidot modernākas lietotnes, un atklāja, ka LMT strādā pie LMT Straumes versijas Android TV.