Galvenais jautājums pirms spēles ar Lietuvu bija par Alana Siņeļņikova spēlēšanu. Šogad par malējo aizsargu pārkvalificētais futbolists rudens drēgnumā nebija pietiekami uzmanīgs, un viņa muguru sapūta, par to Alans saņēma kārtīgu brāzienu no sava kluba Skonto trenera Tamaza Pertijas. Var jau, protams, smīkņāt, ka izlases kreklu tikai deviņas reizes uzvilkušais Siņeļņikovs ir ļoti svarīgs spēlētājs, taču no taktiskā viedokļa viņa nozīmi ir grūti pārvērtēt. Ja Pahara vadībā Latvijas izlase pārsvarā cenšas izmantot shēmu 5-3-2, tad malējie aizsargi Siņeļņikovs un Vladislavs Gabovs ir faktiski neaizstājami. Tajās pozīcijās var spēlēt arī citi, bet viņiem tā loma pagaidām ir absolūti sveša.
Tāpēc Pahars izšķīrās par taktikas maiņu un kopš trešdienas koncentrējās uz spēlēšanu ar četriem aizsargiem un trim uzbrucējiem. Taču, vērojot spēli Lietuvā, nepameta sajūta, ka ne visi futbolisti paguva saprast, kāda ir viņu loma jaunajā izvietojumā un kas viņiem jādara. Iespējams, viss būtu bijis kārtībā, ja šādi Pahars gatavotos spēlēt jau no pirmdienas, dodot spēlētājiem vairāk laika apgūt jauno shēmu.
Mača gaitā Pahars faktiski visu laiku bija spiests diriģēt spēlētāju pozīcijas no laukuma malas. «Valērij, nelien dziļumā! Vaņa, spēlē augstāk! Artūr, ej uz priekšu! Denis, nelien dibenā!» - šādi Pahars bija spiests darīt teju visu spēli.
Sevišķi grūti iejusties jaunajā izvietojumā bija uzbrucējiem: Verpakovskis un Rakels ļoti daudz un bieži devās uz malām, Šabala līda starp leišu balsta pussargiem, un, ja neviens no Latvijas uzbrucējiem nedežurēja uz vienas līnijas ar mājinieku centra aizsargiem, viņi varēja justies kā kūrortā.
Labi līdera nastu uzņēmās pieredzējušākie vīri: Kaspars Gorkšs dominēja «otrajā stāvā». Juris Laizāns diriģēja komandas saspēli, turklāt teicami tika galā ar pretinieku līderi Mindaugu Kalonu, kurš Laizāna ēnā bija nemanāms, bet atplauka, kad pārgāja uz kreiso flangu pret citiem Latvijas spēlētājiem. Uzbrukumā visaktīvākais bija Māris Verpakovskis, kurš regulāri piesaistīja sev pretinieku uzmanību, dodot iespēju atbrīvoties partneriem. Taču ar šī trio centieniem vien bija par maz.
Svētdien atklājās, ka vairākiem Latvijas izlases futbolistiem ir rotavīrusa pazīmes, kuras bija jau Lietuvā.