Meksikas līča krīze kārtējo reizi parādīja, ka civilizācijas «sadarbība» ar dabu var būt tik trausla, ka pat lielu koncernu tehnoloģijas var būt riskantas. Tā atgādināja, ka neatjaunojamo enerģijas avotu resursi nav neizsmeļami, ka jau mūsu paaudzei ir jāmeklē risinājums - jebkuram cilvēkam ikdienā ir jādomā par enerģijas taupīšanu un dabas saudzēšanu.
Lai arī Latvijā šogad nav bijis ne biedējošu ekoloģisko katastrofu, ne jaunu, pārsteidzošu vides projektu, šis gads ir bagāts ar vēstījumiem, ka zaļā domāšana arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā. Paaudze, kas savulaik ārzemju radiem lūdza atvest košus plastmasas maisiņus, ir sapratusi plastmasas taras izsniegšanas ierobežojuma jēgu lielveikalos. Lina tarbas kļuvušas par ielu modes un suvenīru stendu sastāvdaļu. Gadskārtējā Cūkmena akcijā Rīgā cilvēki tik čakli savāca atkritumus, ka pašvaldībai radās problēmas tos aizvest.
Mani draugi elektroniskā pasta sūtījumiem ir sākuši pievienot norādes: «Pirms izdrukā šo e-pastu, lūdzu, padomā par dabu!» Aktualitāte ir preču otrreizēja pārstrāde un lietošana: lietotu apģērbu veikalu popularitāte nav izskaidrojama tikai un vienīgi ar mūsu valsts iedzīvotāju zemo pirktspēju. Rodas arvien jauni zemnieku ražojumu veikali, zaļie un otro roku tirdziņi. Londonā par gada notikumu kļuvusi pilsētas mēra atbalstītā īres velosipēdu kampaņa, Rīgā parādījušies tiešā un pārnestā nozīmē zaļi divriteņi un jauni veloceliņi.
Pirmsvēlēšanu noskaņā uzplaiksnīja debates par Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas un politiķu spēju vai nespēju to ietekmēt. Jau vasarā bija skaidrs, ka ziemā mūs gaida jauns siltumtarifu pieaugums. Baltijas valstīs dabasgāzes cenas ir augstākas nekā vidēji Eiropā - augustā paziņoja premjers. Gada beigas ir nesušas priecīgu vēsti par iespējamo gāzes tarifu samazinājumu līdz 15%. Pilnīgi skaidrs, ka šādas lietas nākamgad ļoti ietekmēs sabiedrības noskaņojumu un cilvēku ikdienu.