Oficiāli pieteikts, ka biedrības dibinātāji ir 2012. gada 18. februārī notikušās tautas nobalsošanas par krievu kā otro Latvijas valsts valodu ierosinātāji, bet biedru skaits netiek izpausts. Biedrības izveidošana līdztekus jau eksistējošai partijai tiek skaidrota ar to, ka nevalstiskai organizācijai nav tādu ierobežojumu finansējuma saņemšanai, piemēram, no ārzemju fondiem kā partijai. Biedrībai būs iespēja pretendēt uz finansējumu arī no Eiropas Savienības, argumentē I. Girss, kurš šaubās, vai varētu dabūt finansējumu no Latvijas institūcijām. Tiesa, viņš neizslēdz iespēju piedalīties, piemēram, Rīgas domes vai citos izsludinātos konkursos par projektu finansējumu.
Tomēr biedrība dibināta ne tikai naudas dēļ - esot arī saturiskas atšķirības, jo biedrība nodarbošoties ar «padziļinātu mērķu un uzdevumu izstrādi». Oficiālajā paziņojumā par biedrības dibināšanu ir apgalvots, ka «tās mērķi un uzdevumi ir pretnostadināti Latvijas nacionālas politikas pamatiem». Tomēr I. Girss uzskata - tas nenozīmē, ka biedrība būtu pretvalstiska, lai gan droši vien tikšot nomelnota. Visi mērķi atbilstot starptautiskajām konvencijām, kurām Latvija pievienojusies. Vienlaikus biedrības līderis neslēpj pārsteigumu, ka Uzņēmumu reģistrs biedrību reģistrējis uzreiz, jo partijas Par dzimto valodu! statūti, kuru reģistrācija savulaik tika atteikta, esot bijuši formulējumos maigāki. Biedrības nosauktajās prioritātēs tiek runāts par «latvijiešiem», kas varētu būt tulkojums no krieviski reizēm lietotā jēdziena «latvijci» ar nozīmi «Latvijas iedzīvotāji».
Krievu valodas vārdu «zarja» jeb ausma V. Lindermana partija jau iepriekš lietoja kā saīsinājumu savam nosaukumam Par dzimto valodu (Za rodnoj jazik), bet biedrības nosaukumā tas esot iekļauts ar pamatnozīmi. V. Lindermans ar jauno biedrību neesot saistīts, savukārt I. Girss un J. Osipovs darbosies paralēli kā partijas valdē, tā biedrībā.
Biedrības paziņojums izceļas arī ar to, ka tā vadītāju vārdi un uzvārdi rakstīti bez latviskām galotnēm - Jevgeņij Osipov un Illarion Girs. «Es neuzskatu to par kļūdu, jo cilvēkam ir tiesības uz savu dzimto vārdu,» argumentē I. Girss.
Jaunās biedrības vadītājs J. Osipovs skandalozi sevi parādīja jau pērn, paziņojot, ka Latvijas karogs esot «puvušu asiņu krāsā».
Starp deviņiem izvirzītajiem uzdevumiem Krievu Ausma minējusi Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, «piederības sajūtas vienotajai krievu pasaulei» nostiprināšanu «krievu latvijiešu vidū», Latvijas un Krievijas krievu kopienu interešu savstarpējās saistības izpratnes stiprināšanu, krievu valodas un kultūras stāvokļa stiprināšanu un to nozīmīguma palielināšanu kā Latvijā, tā arī Eiropas Savienībā u. c. Biedrība arī cīnīšoties pret rusofobiju, leģionāru godināšanu un aizstāvēšot nacisma apkarotājus un viņu piemiņai uzceltos pieminekļus.
Veidot biedrību ar politiskiem mērķiem ir Latvijas politiskajā vidē vairākkārt aprobēts paņēmiens, norāda politologs Jānis Ikstens: «Var tikai minēt, ko viņi īsti grib darīt un vai mēģinās trešo personu finansējumu izmantot politiskām aktivitātēm.» Politologs atgādina, ka biedrības vadībā ir cilvēki, kuru dažas aktivitātes bijušas uz robežas ar Satversmes pārkāpšanu, piemēram, Latgales autonomijas propagandēšana. Tāpat J. Ikstenu pārsteidz V. Lindermana palikšana ārpus biedrības, un ir jautājums, vai tas ir taktisks solis, vai arī liecina par domstarpībām starp šīs partijas politiķiem.
Līdz šim Lindermana partijai nav izdevies iegūt lielu atsaucību, piemēram, Rīgas domes vēlēšanās pērn tā ieguva tikai 0,34%, bet Daugavpilī - 1,41% vēlētāju balsu.