S. Stradiņš, kurš savulaik bija publiska persona - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks - un joprojām ir partijas Vienotība biedrs, Dienai apgalvo, ka Panorāma neesot mēģinājusi noskaidrot viņa versiju par notikušo. Sižeta autore Madara Līcīte gan norāda, ka S. Stradiņa tālrunis bijis izslēgts un zvanīšanas fakts nepieciešamības gadījumā esot pierādāms.
S. Stradiņš deviņdesmitajos gados strādājis Saeimas Drošības dienestā, bet ieročus nēsājis jau agrāk, jo jaunībā bijis kaismīgs mednieks. Par vīrieša profesionālo pagātni ir informēts arī viņa aizturētājs - jauniešu aprindās pazīstamais sportists Raimonds Elbakjans, kurš Dienai pauž viedokli, ka tagad S. Stradiņš izmantojot savas iekšlietu sistēmā gūtās zināšanas, lai notikušo vērstu sev par labu un vainotu R. Elbakjanu it kā nepamatotā uzbrukumā. Pret viņu ierosināta administratīvā lietvedība par miesas bojājumu nodarīšanu: «Ja par to, ka esmu aizsargājies no šāvēja uzbrukumiem un sargājis savus bērnus, man piemēros sodu, tad ieraudzīsim, kādā valstī dzīvojam un ka, ja esi valdošās partijas biedrs, vari skriet un šaudīties. Ja tā tas notiks, tad es šajā lietā iešu līdz galam!» Tikmēr S. Stradiņš uzskata, ka ažiotāža ap notikušo incidentu tiekot uzturēta apzināti: «Tur tā kampaņa iet nopietni, man zvana un saka, ka zemteksts esot tas, ka viņš [R. Elbakjans] saistīts ar [Rīgas mēru Nilu] Ušakovu (Saskaņa). Tas nozīmē, ka es tieku izmantots šajos karos, lai gan ar Vienotību liela sakara man nav - esmu ierindas biedrs, bet ne ļoti aktīvs.»
Mežā kā kinoteātrī
Abu vīriešu versijas par notikušo atšķiras. S. Stradiņš Dienai saka: «Vidēji liels suns rēja un nāca virsū. Skatījos apkārt, taču tuvumā neviena [cilvēka] nebija, un arī suns bija bez uzpurņa. Situācija kļuva bīstamāka, un vienīgais, ko varēju darīt - izšaut gaisā, lai ar troksni nobaidītu.» Kad ceļš bijis brīvs, atsācis skriet, taču pēkšņi, bez jebkādiem paskaidrojumiem viņam uzbrukts. Uz to R. Elbakjans atbild: «Uz saucienu apstāties viņš neatsaucās un vēlāk niknumā nogrūda mani no riteņa. Jums vajadzēja redzēt, kā viņš izpildījās - pirmkārt, draudēja, ka nogalinās visu ģimeni, ka mēs nezinot, kas viņš ir. Viņš spirinājās, bet ilgi nevarēju noturēt, taču arī ne palaist vaļā, jo tajā brīdī viņš nebija pieskaitāms - paņēmām suņu siksnas, sasējām.»
Bernes ganu suns, kura dēļ S. Stradiņš izvilcis pistoli, pieder R. Elbakjanam. Viņš saka, ka suns skraidījis pa mežu dažu metru attālumā no viņa ģimenes sievietēm, kuras pagājušas garām pretējā virzienā skrienošajam S. Stradiņam. «Suns viņam nebija meties virsū, tā ir viņa versija, tur laikam vainojams saules aptumsums. Tajā brīdī, kad mēs viņu noķērām, viņš sāka atvainoties, lūgties, ka ļoti baidoties no suņiem, jo bērnībā ticis sakosts,» atceras R. Elbakjans un situāciju salīdzina ar pirms pāris gadiem kinoteātrī Forum Cinemas pastrādāto noziegumu, kad seansa laikā Nikolajs Zikovs nošāva četru bērnu tēvu Aigaru Egli.
Notikušo vēl izmeklēs
Notikušo izmeklē Valsts policija (VP), uzsāktas trīs administratīvās lietvedības. Vienas ietvaros tiek pārbaudīts, vai S. Stradiņš nav pārkāpis ieroča nēsāšanas noteikumus, bet divas ir pret R. Elbakjanu - jau minētā saistībā ar miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī par dzīvnieku turēšanas noteikumu iespējamo pārkāpšanu.
«Attiecībā uz šaujamieroča pielietošanu pašaizsardzības nolūkos jānorāda, ka likums atļauj šādu rīcību, ja tā bijusi nepieciešama savas vai cita dzīvības, veselības aizsargāšanai un ar to netiek pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas,» norāda VP pārstāvis D. Anučins. Tikmēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola min, ka ātrā palīdzība šā gada trijos mēnešos steigusies palīgā 36 cilvēkiem, kuriem suņi nodarījuši nopietnus un dzīvībai bīstamus miesas bojājumus. «Taču tie nav visi gadījumi valstī - lielākā daļa sakosto cilvēku vai nu vēršas traumpunktos, vai vieglākas brūces ārstē paši.»
Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā zaļajā zonā un mežā, taču īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un tādā attālumā, kādā dzīvnieka rīcību iespējams kontrolēt.