31 gadu vecā sieviete kopš bērnības slimo ar retu slimību - cistisko fibrozi. Lai gan līdz šim slimība ierobežota ar medikamentiem un Ievai bijusi iespēja dzīvot kā citiem - pašai strādāt, īstenot savus hobijus un vēlmes -, tagad tas vairs nav iespējams. To gan viņai nepatīk izrādīt - pati Ieva atklāj, ka savas emocijas slēpj, lai citi neizturētos pret viņu savādāk. Asarās viņa izplūst vienīgi tad, kad stāsta par to, cik grūti bijis uzdrīkstēties lūgt sabiedrības palīdzību. Ziedojumi viņai nepieciešami, lai varētu izdzīvot - plaušu transplantācija, ko var veikt Igaunijā, maksā aptuveni 100 000 eiro, bet valsts to diemžēl nenodrošina.
Latvijā nevar
Ievas dzīvojamajā istabā atrodas velotrenažieris. Lai gan nereti pietrūkst spēka pat nelielai pastaigai, jaunajai sievietei sastādīta īpaša programma, kas katru dienu jāpilda, lai sagatavotu savu organismu gaidāmajai plaušu transplantācijai. Un viņa padoties negrasās.
Cistiskā fibroze Ievai tika diagnosticēta piecu gadu vecumā. Tā ir iedzimta slimība, kas izraisa dzīvībai svarīgu orgānu bojājumus. Ievas gadījumā - smagi skartas plaušas. Līdz šim daudz laika pavadīts slimnīcā, tomēr viņa varējusi pārsvarā dzīvot tāpat kā citi - nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un mācīties. Ieva ieguvusi arī augstāko izglītību Sociālo zinātņu bakalaura programmā Ekonomikas un Vadības zinību specialitātē. Vairāki gadi pavadīti arī, strādājot finanšu sektorā, tomēr šobrīd jaunā sieviete spiesta būt mājās, jo, progresējot slimībai, viņai jāatrodas pie skābekļa aparāta.
Tieši saasinoties veselības stāvoklim, kā variants parādījusies plaušu transplantācija. Ieva atzīst - tā kā Latvijā šī operācija netiek veikta, par to vispār nebija runāts. Šādu iespēju vienkārši neapsvēra. Tomēr pirms pusotra gada saprasts, ka Ievai tas ir vienīgais variants. Medikamenti, kas līdz tam bija veiksmīgi iedarbojušies, palīdzēt vairs nespēja.
Uzzinot par iespējamo plaušu transplantāciju, Ieva vērsusies Nacionālajā veselības dienestā, bet saņēmusi atteikumu. Lai gan zinājusi, ka šādu operāciju Latvijā neveic, toreiz viņa neesot spējusi iedomāties, ka valsts neatbalsta arī transplantācijas veikšanu ārzemēs. Tādēļ īpaši smagi bijis uzzināt transplantācijai nepieciešamo summu. Lai jauno sievieti vispār uzņemtu transplantācijas rindā, nepieciešami 40 000 eiro, taču kopējās izmaksas, ietverot arī pēcoperācijas periodu, var sasniegt pat 100 000 eiro. Operācija gan tiktu veikta tepat kaimiņos - Tartu Universitātes slimnīcā Igaunijā.
Ieva ir jau otrā, kam nepieciešama plaušu transplantācija un kuras vienīgās cerības ir līdzcilvēku ziedojumi. Pirmā bija Zane Lagzdiņa, kurai sabiedrība īsā laikā saziedoja 120 000 eiro un, pateicoties tam, plaušu transplantācija veiksmīgi notikusi.
Prasīt ir grūti
Ievas balss aizlūst, sākot runāt par ziedojumu vākšanu. Lai gan slimība pavadījusi visu dzīvi, viņa vienmēr ir centusies savas emocijas slēpt, nevēloties, lai pret viņu izturas citādi. «Tādas lietas gribas izdarīt klusām - pārdzīvot ģimenes lokā. Arī agrāk strādājot man īpaši negribējās, lai cilvēki zina, ka man ir veselības problēmas. Gribas, lai pret mani izturas kā pret pārējiem cilvēkiem, bez īpašām atlaidēm un pastiprinātas uzmanības. Es centos. Arī mamma mani veda parastā skolā, nevis izvēlējās mājmācību. Cik varēju, tik darīju. Negribējās, lai veselības stāvoklis ietekmē manu dzīvi. Arī šobrīd mēģinu emocijas noslēpt, bet saprotu, ka sabiedrības palīdzība man ir jālūdz. Vienkārši nav citu variantu,» emocijas neslēpj Ieva.
Arī pašu iesniegumu viņa uzrakstījusi pēdējā brīdī, jo nav spējusi saņemties. Atbalsts gan saņemts no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), kur Ieva joprojām ir paciente. Tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur strādā speciālisti, kuri sievietei var palīdzēt.
Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa Dienai stāsta - brīdī, kad Ieva vērusies pēc palīdzības, fonds bijis gatavs rīkoties, kā šādās ārkārtas situācijās vienmēr dara, proti, bija gatavi segt visus ar ceļu, uzturēšanos, analīzēm un cita veida tēriņiem saistītus izdevumus. Taču izrādījās, ka Ievai ir 31 gads un viņas ārstniecības izdevumus valsts nekompensēs. Līdz ar to pieņemts lēmums segt samērā nelielos pirmstransplantācijas perioda sagatavošanās izdevumus, jo bez šī posma klīnika Ievu nevar uzņemt. Turklāt fondam ir jārespektē, ka cilvēki, ziedojot Bērnu slimnīcai, tomēr ziedo bērniem, bet Ieva vairs nav bērns. Tādēļ pieņemts lēmums kopīgiem spēkiem savākt līdzekļus ar portāla Ziedot.lv starpniecību.
Gaidīt ilgi nevar
Uz plaušu transplantāciju rindā parasti atrodas cilvēki, kuri teorētiski vēl var nodzīvot divus gadus. Tomēr Ievas situācija ir nedroša, Dienai atzīst BKUS ārstējošā ārste Elīna Aleksejeva. Lai gan Ievas veselības stāvoklis šobrīd atbilst visiem kritērijiem uzņemšanai gaidīšanas rindā, to bez garantijas par finanšu līdzekļiem izdarīt nevar. Tāpat vērā jāņem fakts, ka Ievas veselība var strauji pasliktināties.
Otra problēma ir donori - atbilstošs donors var uzrasties pēc mēneša, bet pēc tam vairs nebūt vispār. Tāpēc līdzekļus nepieciešams savākt pēc iespējas ātrāk, atzīmē ārste.
Lai gan pēc plaušu transplantācijas Ieva pilnībā vesela nebūs, operācija būtiski atvieglos viņas dzīvi, dodot iespēju atgriezties darbā un darīt lietas, kas citiem liekas pilnīgi ierastas.