Rīgā tapis garadarbs
Dodoties uz interviju Operā, uzmetu acis namam Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī, kur tagad atrodas Lattelecom ēka. Šajā vietā atradās nams, kurā 26 gadus vecais komponists Rihards Vāgners 1837. gadā uzrakstīja libretu un sāka komponēt mūziku operai Rienci. Rīgā tā izrādīta tikai vienu reizi 1878. gada janvārī. Pagājuši 136 gadi, un atkal pienācis Rienci. Triumfs un sakāve pirmizrādes vakars.
Par iestudējumu neapšaubāmi rakstīs un runās kritiķi un mūzikas zinātnieki, bet skatītāju aplausus saņems arī baltā ķēve Lurda. Franču lielās vēsturiskās operas žanrs jeb grand opera, pie kādām pieskaitāms Rienci - leģenda par Romas pēdējā tribūna, politiskā līdera Rienci triumfu un sakāvi -, tradicionāli paredz, ka izrādē tiek iekļauts ne tikai balets un ļoti daudz mūzikas, bet arī zirgi un suņi. Iestudējuma režisore Kirstena Dēlholma no Dānijas stāsta: «Mums pirmā asociācija bija ar zirgu - dzīvnieku, kas uzskatāms par neatņemamu cilvēces vēstures sastāvdaļu un kam ir daudz simbolisku nozīmju un interpretāciju. Zirgs ir universāls brīvības simbols. Ar baltu zirgu bieži tiek saprasts līdzsvars starp brīvību un varas spēku. Balts zirgs tiek uzskatīts par debesu un saules dzīvnieku, jaunības, spēka un vīrietības simbolu. Daudz iedvesmas iestudējuma veidošanai guvām Spāņu jāšanas skolā Vīnē, rituālos, kas saistīti ar cilvēku un zirgu, uniformas tipa kostīmos, spilgtajās krāsās. Šos iespaidus operā Rienci. Triumfs un sakāve esam centušies izteikt skatuviskā un vizuālā valodā.»
Palika tikai balts zirgs
Kirstena Dēlholma iestudējuma dzīvnieku skaitu samazināja līdz vienam baltam zirgam. Tas bija zināms jau pagājušā gada pavasarī. Producente Laura Strautiņa stāsta, ka zirgs tika meklēts diezgan ilgi: «Prasības dzīvniekam bija diezgan striktas - zirgam noteikti jābūt baltam, mierīgam, līdzsvarotam, jo viņam būs jāstrādā neparastos apstākļos - uz skatuves, kur daudz gaismas, mūzikas, cilvēku un nepazīstamu skaņu. Meklējot operai un režisores prasībām atbilstošu zirgu, zvanīju uz cirku un sporta centru Kleisti, meklēju starp policijas zirgiem, bet bez rezultātiem. Zirgu trenere Ligija Biteniece ieteica vērsties jātnieku sporta klubā Meždruvas, kas atrodas Garkalnes novadā priežu mežā. Skaistā, saulainā maija dienā pie zirgiem aizbrauca vesela Operas delegācija.»
Sākumā tika noskatīts cits zirgs - lielāks un vizuāli efektīgāks, taču drošības apsvērumu dēļ, mazliet šauboties, vai skatuves dēļi izturēs dzīvnieka lielo svaru, izvēle tomēr krita uz Lurdu. Ķēvītes ir arī mierīgākas un paklausīgākas.
Trenere Ligija Biteniece, kura Lurdu katru dienu pavada uz mēģinājumiem, stāsta: «Lurda ir Latvijas šķirnes zirgs ar ciltskoku piecās paaudzēs. Viņa ir inteliģenta ķēvīte, mierīga, līdzsvarota, vidējos gados ar dzīves pieredzi, tāpēc ļoti pacietīga un iecietīga. Ikdienā Lurda trenē mazus bērnus un ir ļoti apzinīga. Turklāt zirdziņš sver tikai 550 kilogramu, skatuves dēli viņu pat nejūt. Par Lurdas muzikālo dzirdi gan mums grūti spriest. Starp citu, tāpat kā visiem iestudējuma dalībniekiem, arī Lurdai tiek šūti divi kostīmi - skaisti apmetņi.»
Lurdas sargeņģelis
Ligija uzsver, ka zirga paklausība nav saistīta ar pakļāvību, bet gan ar raksturu un inteliģenci, kas Lurdai piemīt augstākajā pakāpē. Viņa paklausa, nezaudējot sevi un saglabājot savstarpējo cieņu.
Baltā ķēve nožogojumā apcerīgi vēro cilvēkus. Viņai blakus stāv meitenīte. Iepazīstamies. Tīna Dreimane programmiņā būs minēta kā zirgu meitene. Viņa ir Lurdas sargeņģelis. Ikdienā Tīna ar Lurdu jāj, abas piedalījušās arī sacensībās. Lurda respektē savu mazo saimnieci, kas, tērpusies jātnieces kostīmā, izrādē izvadās ķēvīti pa skatuvi, bet aizkulisēs, protams, stāvēs pati Ligija. Trenere stāsta, ka, jaunos pienākumus pildot, Lurdai visgrūtāk ir kāpt augšup lejup pa dzelzs trapu. Vēsturiski tas ir zirgu traps - agrāk zirgi pa to vilkuši dekorācijas uz skatuves. Traps tikko jūtami šūpojas, bet zirgam jājūt stabils pamats zem kājām. Ligija pasmaida: «Ja citi zirgi varēja, tad jau mēs arī varam. Lurdai sirsniņa gan sitas ātrāk, un viņa satrauktāk elpo, bet valdās un grib trapu ātrāk pārvarēt, taču šeit lēkšot nevar.»
Baltā primadonna pamazām iejūtas operas aurā. Aprod ar skatuvi. Mēģinājumos Lurda Tīnas pavadībā uz skatuves izstaigā visas izrādē paredzētās mizanscēnas, bet aizkulisēs spicē ausis, ieklausoties mūzikā, saņem gardumiņus un glāstus. Producente Laura Strautiņa stāsta, ka mēģinājumu dienā - 9. janvārī - Jaunajā zālē notika Operas darbinieku bērnu eglīte: «No vecākiem saklausījušies par balto zirgu Operas namā, bērni aizkulisēs ar mobilajiem tālruņiem fotografēja Lurdu, cienāja un apbrīnoja viņu. Tādus brīnumus katru dienu neredzēsi!»
Arī es noglāstu ķēvītei sānus. Lurda ar mīkstajām lūpām pieskaras manai rokai.