Tomēr ne visur izdevies sistēmu ieviest. Lai gan Smiltenē lielie uzņēmumi ir gatavi iesaistīties, jauniešu interese ir ļoti zema. Savukārt programmās, kas ir piepildītas, duālās izglītības elementus nevar ieviest, jo reģionā attiecīgajā nozarē ir tikai mazie uzņēmumi, kuri neizrāda interesi. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka uzņēmumiem tas rada papildu risku - ieguldījums jaunietī var neatmaksāties.
Trūkst intereses
«Pašlaik lielas cerības neliekam, jo laikam nekas nesanāks,» sākot sarunu, Dienai sacīja Smiltenes Valsts tehnikuma direktores vietniece izglītības jomā Mārīte Dragone. Lai gan izveidota sadarbība ar kokapstrādes uzņēmumiem, kas apņemas gan maksāt par padarīto, gan pēc mācībām pieņemt darbiniekus, kā arī izstrādāta speciāla mācību programma, intereses no audzēkņu puses nav. Septembrī pieteikušies vien četri jaunieši. M. Dragone pieļauj, ka reģionā fiziski trūkst cilvēku, kā arī mācību programma nav pietiekami populāra. Lai gan citās, piemēram, ēdinātāju un autotransporta, programmās skolēnu netrūkst, duālās izglītības elementus tur ieviest ir grūti, jo jauniešiem nevarētu nodrošināt darba iespējas - reģionā nav šādu lielu uzņēmumu, savukārt mazie neizrāda interesi.
Daudz veiksmīgāk darba vidē balstītas mācības ieviestas Valmieras profesionālajā vidusskolā. Skolas direktors Ēriks Spuriņš Dienai pastāstīja, ka jau pavasarī pēc uzņēmuma a/s Valmieras stikla šķiedra iniciatīvas sākta sadarbība, un pašreiz 19 jaunieši sāk mācības. Direktors uzsver, ka audzēkņi izrādījuši interesi tieši garantētās darbvietas un labā atalgojuma dēļ - papildus Eiropas stipendijām uzņēmums maksās arī algu. «Mums laimējies ar uzņēmumu, kas gatavs investēt topošajos darbiniekos, nevis bļaustīties, ka profesionālās skolas kaut ko ne tā dara,» sacīja Ē. Spuriņš.
Savukārt Ogrē vēl notiek gatavošanās proces, norādīja Ogres Valsts tehnikuma direktore Ilze Brante. Viņa paskaidroja, ka līgums vēl nav noslēgts, jo septembrī darba devēji vēl tikās ar topošajiem audzēkņiem. Tomēr jau tagad ir zināms, ka kopumā vairākos uzņēmumos mācīsies vairāk nekā 20 jauniešu.
Praksē balstītu mācību ieviešanas pilotprojektus šajā mācību gadā sāk īstenot arī Rīgas Valsts tehnikums, Jelgavas tehnikums un Ventspils tehnikums.
Uzņēmumi riskē
Ieguldīt naudu un darbu jauniešu izglītošanā ir liels risks, bet tas ir vienīgais veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, jo patlaban Latvijā ir milzīgs speciālistu trūkums, atzīst projektā iesaistītie uzņēmumi. Latvijas mēbeļu ražošanas uzņēmuma SIA Skābardis valdes priekšsēdētājs Andris Kārlis Ošiņš, kurš izveidojis sadarbību ar Ogres Valsts tehnikumu, Dienai norādīja, ka nav cita ceļa, kā pašiem apmācīt jaunos strādniekus. Tieši tāpēc uzņēmums vērsies pie skolas vadības ar sadarbības piedāvājumu. Viņš gan apzinās, ka pastāv risks, ka studenti kādā brīdī var pamest mācības vai pēc tam nestrādāt uzņēmumā, bet citas iespējas neesot. Lai motivētu jauniešus, uzņēmums apņēmies arī maksāt par padarīto. A. K. Ošiņš paskaidroja, ka jaunieši katru dienu atzīmēs izdarītos darbus un meistars, izvērtējot paveikto, samaksās noteiktu summu pēc padarītā darba. «Lai jaunietim nebūtu jāprasa nauda vecākiem, minimālā summa, ko varēs saņemt, būs trīs lati dienā, ja viņš tikai sēdēs un mācīsies. Ja izdarīs vairāk, arī samaksa būs lielāka,» stāsta uzņēmuma vadītājs. Maksāt jauniešiem apņēmies arī ķīmiskās un tekstila rūpniecības uzņēmums a/s Valmieras stikla šķiedra, kurā praktiskās prasmes apgūs 19 Valmieras profesionālās vidusskolas skolēnu. Uzņēmuma personāla vadītāja Doloresa Volkopa pastāstīja, ka pirmajā semestrī papildus Eiropas Sociālā fonda stipendijām uzņēmums jauniešiem maksās 75 latus 1. semestrī, 2. semestrī 150 latu, bet 3. semestrī, kad jauniešiem uzņēmumā būs kvalifikācijas prakse, tie būs 200 latu. «Pastāv liels risks, bet principā tas bija arī līdz šim, jo visu laiku ieguldījām darbiniekos, kuri varēja aiziet prom. Tas būtībā ir avanss, jo mēs labi nepazīstam nevienu jaunieti,» sacīja D. Volkopa. Viņa piebilda, ka uzņēmuma mērķis ir dot iespēju jauniešiem mācīties un strādāt Latvijā.
Pusi uz profesionālo
Kopā darba vidē balstītas mācības sāks apmēram 100 jauniešu, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl atturas komentēt rezultātus. Mērķis gan ir panākt, lai 50% audzēkņu pēc pamatskolas beigšanas izvēlas profesionālo izglītību, Dienai stāstīja IZM Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības jautājumos Ina Vārna. Tāpat IZM vēl nevar norādīt, cik profesionālo skolu varētu projektā iesaistīties nākamgad, jo tikai pēc gada tiks vērtēti rezultāti. I. Vārna gan piebilda, ka, lai īstenotu šādas mācības, ir nepieciešams rūpīgs sagatavošanās darbs, tāpēc šogad piedalās vien piecas skolas. Tomēr, ja pilotprojekts būs veiksmīgs, nākamgad šis skaits būs lielāks. Arī vidējos un mazos uzņēmumus plānots piesaistīt, rādot labos piemērus. Pagaidām gan vēl nevar spriest, vai tas izdosies.
IZM plāno īstenot arī citus pasākumus, lai profesionālo izglītību padarītu populārāku, piemēram, tiks uzlabota skolu infrastruktūra un modernizēts mācību aprīkojums. Šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tam paredzēti vairāk nekā 120 miljoni latu, bet nākamajā - apmēram 90 miljoni latu.