Ir ieviests termins «agresīvie bērni», kas nav visai veiksmīgs, jo kurš vecāks gan vēlas, lai tā uzrunā viņa bērnu. Problēma, kuru dažkārt esam izbaudījuši arī uz savas ādas, - ka tiešām ir otrgadnieki vai bērni ar disciplīnas traucējumiem, kuri traucē sekmīgo mācību procesu. Un tur ir vajadzīgs kaut kāds risinājums. Man, jau otro nedēļu klausoties šo disksusiju, šķiet, ka sabiedrībā tomēr vairāk jārunā par to, kas notiek, ja skolā netiek ievēroti iekšējās disciplīnas noteikumi.
Vai nav tā, ka šodien par vainīgiem tiek padarīti bērni, tā vietā, lai runātu par pedagogu un vecāku atbildību, kas šos bērnus par tādiem izaudzinājuši?
Dažkārt vecākam ir vajadzīgs spēcīgs signāls, lai viņš saprastu, ka pievērš pārāk maz uzmanības savam bērnam un ka viņa bērnam tiešām ir smagas problēmas skolā. Prakse parāda, ka vecāki pārāk maz interesējas par saviem bērniem skolā. Bažas, protams, rada tas, ka skolotāji un direktori tagad šādi «retinās» skolēnu rindas. Varbūt ir vajadzīga diskusija par šo problēmu katrā pašvaldībā uz vietas, kurai tad būs jāalgo šis papildu pedagogs, kas dosies mācīt mājās. Pēc tam atkal jādomā, kā bērnu dabūt atpakaļ skolā - tas taču nav risinājums uz mūžu.
Bet vai jūs atbalstāt tādu sistēmu, ka bērns tiek uz divām nedēļām vai mēnesi izņemts no skolas?
Nav pieņemts stingrs lēmums neatbalstīt. Bet, protams, tas ir traki. Skola tomēr ir tā vieta, kur bērns pielāgojas citiem bērniem. Skola visus bērnus paņem sevī. Mēs skolā ņemam bērnus ar īpašām vajadzībām un radām apstākļus, lai visi varētu mācīties. Te pēkšņi mēs bērnu liekam ārā. Turklāt bez kritērijiem, kad viņš varēs atgriezties.
Var runāt par pedagogiem, kuri lej asaras, un tiešām ne visi bērni ir «balti un pūkaini», bet šos pedagogus augstskolās taču apmāca, kā strādāt ar bērniem - arī šādiem grūti audzināmiem?
Un katrs mūsu bērns ir īpašs un labākais. Liela daļa pedagogu ir ieguvuši izglītību laikā, kad netika tik daudz mācītas šīs psiholoģiskās un sociālās zinības. Protams, ka daudzi pedagogi papildus izglītojas kursos. Un jācer, ka XXI gadsimta skolotājs būs tik vispusīgi izglītots, ka viņam nebūs saskarsmes problēmu arī ar šādiem bērniem. Mēs esam izgājuši dažādus šīs problēmas risinājuma etapus. Bija šīs korekcijas klases, kuras arī nepiedzīvoja pozitīvu šīs problēmas risinājumu - līdzekļu tam tika piešķirts par maz, un arī vide šajās klasēs neveidojās tāda, kas veicina pāraudzināšanu un atgriešanos normālā skolā. Mani pārsteidz, ka šādas svarīgas lietas kā mājmācības jautājums tiek paceltas pirms paša 1. septembra, kas tracina vecākus.
Varbūt sabiedrībai, skolai, bērnu tiesību aizstāvjiem vairāk jāinteresējas, kas notiek nelabvēlīgā bērna ģimenē?
Šie nelabvēlīgie piemēri parāda, ka šāda informācija mums noderētu. Būtu labi, ja būtu tāds speciālistu loks, kas drīkstētu vairāk zināt par bērniem no sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm, par tiesu gadījumiem, kas saistās ar šīm ģimenēm. Bieži vien ir tā, ka tikai pēc tam, kad agresīvs konflikts skolā ir noticis, mēs uzzinām informāciju, kuru zinot mēs būtu zinājuši, kā rīkoties iepriekš.
Sabiedrība aizvien vairāk uztraucas par bērnu un jauniešu atkarības problēmām. Smēķēšana, alkohols un narkotikas - tā ir atkarība. Bet blakus tam pēdējā laikā biedējoši pieaug datoratkarība. Vai planšetdatoru ieviešana nav papildu bīstams aspekts no datoratkarības viedokļa?
Neesmu tik smalki izglītots šajā jautājumā, lai pateiktu, kur datora lietošanā ir šī atkarības robeža - vai tā ir datora lietošana gultā, vēlu vakarā, citu izklaižu aizstāšana ar datoru? Šeit vajadzētu vairāk informācijas par šo jautājumu, jo vecāks - tā arī ir profesija un visu laiku jāizglītojas bērnam līdzi.
Tuvojas 1. septembris, un daudzi vecāki jau sākuši saņemt nepieciešamo grāmatu sarakstus. Savukārt tiesībsargs ir paziņojis, ka visi vecāki, kas saņēmuši šādus sarakstus, var vērsties pie viņiem, viņi palīdzēs sagatavot iesniegumu Administratīvajā tiesā. Izglītības ministrija iebilst un teic, ka katrai skolai jāsagatavo alternatīvi risinājumi, ja grāmatas nevar nopirkt. Kā vecākam rīkoties?
Tas ir tikai mans ieteikums. Ja vecāks vispār var atļauties kādas grāmatas iegādāties, tad jāiziet cauri šim sarakstam un jāizvēlas prioritārās grāmatas, kuras noteikti vajag iegādāties, bet pārējo grāmatu iegādi varbūt var atlikt.