Tāpat Dž. Makeins izteicās, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadītā rīcība Ukrainā nav XXI gadsimtā pieļaujama uzvedība, taču viņam ir jāsaprot, ka Vašingtonas līguma piektais pants ir vairāk nekā skaidrs un uzbrukums vienai NATO dalībvalstij būtu uzbrukums visai NATO. Savukārt A. Bērziņš paziņojumā uzsvēra, ka Kremlis līdz ar darbībām Ukrainā ir izmainījis drošības situāciju reģionā un šādas rīcības ietekme ir «ne tikai ar Eiropas, bet arī ar globālu raksturu».
«Šādos apstākļos īpaši aktuāls kļūst NATO kolektīvās drošības vēlreizējs apliecinājums. Esmu pateicīgs, ka senators Makeins vēlreiz apliecināja ASV uzticību Vašingtonas līguma 5. pantam,» teica Valsts prezidents. Viņš pauda, ka Latvijā jūtams ASV atbalsts paplašinātā Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Tāpat Baltijas valstu drošības paaugstināšanas jautājumi tiek skatīti NATO ietvaros un skaidrs, ka NATO klātbūtne Baltijas valstīs palielināsies.
«Mūsu stratēģiskais lēmums 90. gadu sākumā par dalību pasaules spēcīgākajā aliansē ir bijis pareizs un nav bijis veltīgs. Kopumā varu vēlreiz apliecināt, ka Latvija, esot NATO sastāvā, var justies droši,» uzsvēra A. Bērziņš. Viņš arī atkārtoti apliecināja mērķi par aizsardzības izdevumu palielināšanu Latvijā. «Tomēr par savu drošību pirmkārt mums jārūpējas pašiem. Latvijas Bruņotie spēki ir profesionāli un labi sagatavoti. Par to es varēju pārliecināties, apmeklējot mūsu karavīru bāzes Afganistānā, kur viņi kopā ar ASV un citiem sabiedrotajiem ir apguvuši labu militārās misijas pieredzi. [..] Stājoties NATO, esam apņēmušies atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta šiem mērķiem. Solījumi ir jāpilda, ja mēs vēlamies, lai arī citi pilda savus solījumus. Tādēļ ir tikai pašsaprotama Latvijas apņemšanās soli pa solim sasniegt 2% finansējuma līmeni,» pausts Valsts prezidenta paziņojumā.