Pēc rozīšiem sadumpojās
Līva ir mākslas zinātnieces un galeristes Ivonnas Veihertes meita, tāpēc mākslas pasaule ap viņu virmojusi jau no bērnības. Līva mācījusies Rozentāļos, bet pusaudža gados sadumpojusies un iestājusies eksakti orientētajā Rīgas 1. ģimnāzijā. Pēc tās Līva sāka studēt starptautisko likumdošanu Igaunijā Konkordijas Universitātē, taču tolaik šī augstskola jau gāja uz galu, tāpēc studijas palika nepabeigtas. Līvai ir kosmopolītisks skatījums uz dzīvi, tāpēc mācīties gribējās ārzemēs. Jurisprudences studijas visur pasaulē gan ir katrā valstī atšķirīgas, tāpēc Līva pārgāja uz finanšu jomu, ko ar labām sekmēm apguva Austrumu Vidusjūras Universitātē Turcijā un vēlāk Sentendrūsas Universitātē Lielbritānijā.
Līva stāsta, ka studiju laikā domājusi par akadēmisko karjeru un Turcijā pastrādājusi par profesora asistenti biznesa investīciju izpētes projektos. «Taču dzīve pagriezās citādi, un sanāca kā Sprīdītim, kam mājās tomēr vislabāk.» Latvijā Līva sāka strādāt Reģionālajā investīciju bankā, taču ātri vien saprata, ka banka nav viņai īsti piemērota vieta. «Man vairāk padodas organizatoriskais darbs. Bet bankā vispirms jābūt labam izpildītājam.»
Tobrīd Ivonnas Veihertes galerija sāka rīkot mākslas darbu izsoles un Līva nosprieda - kādu laiku piepalīdzēs mammai šajās aktivitātēs, bet paralēli lūkos pēc doktorantūras studiju iespējām un darba vakancēm investīciju kompānijās. Bet drīz vien finanšu jomas vakances viņu pārstāja interesēt.
Virza Baltijas jaunos
Pēc pāris gadu pieredzes izsoļu rīkošanā Līva kopā ar kompanjonu, kam pieder antikvārais bizness, nodibināja savu SIA Izsoļu nams. «Trīsreiz gadā rīkojam mākslas darbu un antikvāro priekšmetu izsoles MC2, un gribētos teikt, ka tās ir vērienīgākās Latvijā,» Līva saka un stāsta, ka Latvijā izsoļu joma, salīdzinot ar pasauli, gan vēl nav tikusi pat līdz bērna autiņiem. Tomēr vēl pirms neilga laika daudzi mākslu pirka tāpēc, ka bija kaut kur jāliek nauda, tagad cilvēki arvien vairāk to dara ar domu par ilgtermiņa ieguldījumu. «Cenšamies arī klientus konsultēt, lai tā tiešām būtu investīcija nākotnē, nevis tikai smuka bildīte ar puķītēm.»
Augstvērtīga māksla, kuras cena ar laiku tikai augs, un pamatā jauni un perspektīvi mākslinieki no visām trim Baltijas valstīm - tie ir Galerijas 21 vadmotīvi. «Netaisām daudz un dažādas izstādes, bet strādājam ar nelielu skaitu mākslinieku, kurus virzām, vedam uz starptautiskām izstādēm un mesēm,» Līva skaidro. Pati Galerijas 21 ideja radusies gluži dabiski. Ivonnas Veihertes galerija vairāk nodarbojas ar vecmeistariem, bet gribējies virzīt sabiedrību uz to, ka jāpērk arī jaunā māksla, un ap tagadējām Galerijas 21 telpām Līva snaikstījusies jau labu laiku. Tik piemērotas tās šķita modernajai mākslai. Kopā ar otru galerijas līdzīpašnieci Elīnu, kas studējusi modi, un kolēģi Zani, kas beigusi Kultūras akadēmiju, izdevies izcīnīt arī pirmos starptautiskos panākumus.
Izlauzties no vietējā dīķa
Mākslas tirgus vide pasaulē ir ļoti hierarhiska un ar striktām prasībām, Līva stāsta. Ja iepriekš savas galerijas izstādēs būsi rādījis masveidā štancētas gleznas - viss, uz redzēšanos, starptautiskajās mākslas mesēs tev netikt! No galerijām nereti tiek prasīta arī vismaz 50 gadu pieredze kā to piedāvātās mākslas kvalitātes garants, bet tas Latvijas gadījumā nav iespējams, tāpēc Galerijai 21 pat necerēts gandarījums bijusi uzņemšana prestižajā Indijas mākslas mesē. «Šogad brauksim turp jau otrreiz. Ieguvām daudz starptautisku klientu, bija iespēja izrauties no Latvijas «pīļu dīķa»,» Līva smaida, bet piebilst, ka, lai tiktu uz kādu no Eiropas lielajiem mākslas pasākumiem, vajadzētu vēl gadus 20, jo tie ir snobiskāki un veras grūtāk nekā strauji augošie mākslas tirgi Austrumos un Amerikā, uz kuriem orientējas Galerija 21. Atteikumi Līvu un viņas komandu no sliedēm gan neizsit, jo «pašam jāapzinās tās reālās iespējas».
Negaidīti dziļa tomēr izrādījās vispārējā krīze, jo arī galerijā vienubrīd nācies domāt, kā samaksāt par elektrību, taču nu viss atkal iet uz labo pusi. Veidojas uzticīgu klientu loks, un ar jauna biznesa sākuma grūtībām meitenes tiek galā. Lai gan ar ienākumiem patlaban vairāk var rēķināties Izsoļu namā, ne Galerijā 21, kas drīzāk uzskatāma par hobiju. Līva neatmet cerības, ka ar laiku arī galerija būs pelnošs bizness. Tāpat nākotnes ambīcija ir izsoļu namu izaudzēt līdz Eiropas līmenim, kur būtu plaši pieejama gan modernā, gan vecmeistaru māksla, antikvārās vērtības, ar laiku arī vīnu kolekcijas. «Domāju, mums vēl viss priekšā.»