Nespēj vienoties
Antoņinai Zīlītei par trīsistabu dzīvokļa apsaimniekošanu jau kopš oktobra rēķini pienāk gan no SIA Jūrmalas namsaimnieks, gan SIA Jūrmalas namu serviss. Viņu arī mulsina jautājums, kura uzņēmuma izliktajā kastītē ievietot skaitītāju rādījumus. A. Zīlīte zvanījusi gan SIA Jūrmalas ūdens, gan SIA Jūrmalas siltums, kur saņēmusi atbildi, ka viņiem ir līgumi ar Jūrmalas namsaimnieku. Tomēr A. Zīlītes novembrī saņemtajā Jūrmalas namu servisa rēķinā iekļauta maksa par astoņiem kubikmetriem aukstā ūdens, kurus viņa it kā patērējusi. «Nezinu, kurp lai eju, laikam jādodas uz policiju,» viņa spriež. Nama iedzīvotāja Inese Brujeva stāsta, ka jaunie apsaimniekotāji oktobra rēķinā iekļāvuši tikai vienu apsaimniekošanas pozīciju un mājas uzkrājuma naudu, bet novembrī jau maksu par ūdeni, atkritumu izvešanu u. c., kaut gan iedzīvotāji bija noskaidrojuši, ka šie līgumi vēl nav noslēgti. Vēlākajos rēķinos šī maksa atkal nav pieprasīta.
Policijā un prokuratūrā jau vērsušies abi uzņēmumi. SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Nauris Bērziņš uzskata, ka Jūrmalas namu servisam nav pamata iekasēt naudu, apšaubot dokumentus, kas apliecina iedzīvotāju vairākuma lēmumu mainīt apsaimniekotāju. Situācija ir visai dīvaina - uz vienu namu ir divu uzņēmumu sētnieki, un, ja konkurenti vēloties tīrīt, ar varu viņiem to liegt neesot iespējams, tāpēc Namsaimnieka darbinieki daudzus darbus šajā mājā reāli neveic, bet uzņēmums par to naudu saņem. Tomēr, ja notiekot kādi starpgadījumi un iedzīvotāji lūdz palīdzību Jūrmalas namsaimniekam, uz izsaukumiem viņi reaģējot. (A. Zīlīte gan saka, ka problēmas ar silto ūdeni virtuvē viņai neesot atrisinājis ne vecais, ne jaunais apsaimniekotājs.) Situācijā, kad līdzšinējam apsaimniekotājam otras firmas darbinieki kavē veikt pienākumus, tiekot sastādīts akts. «Vairākums tomēr maksā mums,» apgalvo N. Bērziņš. Viņš arī uzskata, ka Jūrmalas namu servisa veiktā mājas pārņemšana nav atzīstama par notikušu, jo sapulcēs neesot bijis kvoruma. Tas pats norādīts arī domes vēstulēs. Jūrmalas namsaimnieks iedzīvotājiem pērn nosūtījis piedāvājumu jaunam līgumam ar atrunu, ka sapulces nesasaukšanas gadījumā turpina mājas apsaimniekošanu, piedāvājot cenu Ls 0,27 par m2.
Pilnīgi pretējās domās ir Jūrmalas namu servisa valdes priekšsēdētājs, bijušais Jūrmalas mērs Ģirts Trencis: «2012. gada martā pie SIA Jūrmalas namu serviss vērsās mājas pilnvarotā persona Vera Melekhova un pārējie mājas valdes locekļi un lūdza sagatavot sadarbības piedāvājumu. Mūsu piedāvājums bija 22 santīmi par m2, JN tobrīd māju apsaimniekoja par 37 santīmiem m2.» Summa vēlāk vēl samazināta uz 20,60 santīmiem par m2, bet sapulcē, kur to apsprieda, nebija kvoruma, tāpēc vasarā piecas nedēļas notikusi aptauja, kas beigusies par labu jaunajiem apsaimniekotājiem. Savukārt Jūrmalas dome, kurai šajā mājā arī pieder vairāki dzīvokļi, nav izmantojusi likuma doto iespēju apstrīdēt šo lēmumu tiesā. Ģ. Trencis norāda, ka uzņēmums pašreiz reāli apsaimnieko māju, bet līgumus ar ūdens un siltuma piegādātājiem noslēgt nevar, jo nav anulēti iepriekšējie līgumi. Savstarpējās sarakstes kalni starp ieinteresētajām pusēm krājas.
Gardais kumoss
Viena no lielākajām mājām Jūrmalā, kas turklāt ir samērā labā tehniskajā stāvoklī, ir gards kumoss apsaimniekotājam, tieši tāpēc par to notiek tik nikna cīņa. Taču ir arī cita problēma - mājā ar 178 dzīvokļiem ir grūti savākt lemtspējīgu pilnsapulci, turklāt iedzīvotāju viedokļi ir krasi atšķirīgi. Kamēr divi apsaimniekotāji cīnās, ir nodibināta arī dzīvokļu īpašnieku biedrība Putnu 2, par kuras vadītāju ievēlēts Konstantīns Bogdanovs, taču viņš nemaz šai mājā nedzīvo, bet apsaimnieko daudzdzīvokļu māju otrā pilsētas galā. Arī viņam ir gan atbalstītāji, gan enerģiski pretinieki. Mājas iedzīvotāji vairākkārt padomu prasījuši arī Jūrmalas Dzīvokļu īpašnieku asociācijai. Tās jurists Aivars Zvīdris iesaka līdz konflikta atrisināšanai iedzīvotājiem, lai nemaksātu dubultā, neapmaksāt ne viena, ne otra apsaimniekotāja rēķinus, jo, maksājot abiem, daļu naudas iedzīvotāji nekad neatgūs. Viņš gan norāda, ka īpaši cilvēki pensijas un pirmspensijas vecumā nav pieraduši nemaksāt un tieši viņi par dubultajiem rēķiniem šokēti visvairāk. «Situācija nav viennozīmīga. Trenča kungs ir veicis anketēšanu, kam piemita vairāki trūkumi. Arī Jūrmalas namsaimnieks ir veicis vairākus soļus, ko var apšaubīt. Sapulces, kas līdz šim rīkotas, nav bijušas korektas un beigušās ar savstarpējiem apvainojumiem, viens otru aplej ar dubļiem, bet abiem ir tikai daļa taisnības.» Jurists iesaka iedzīvotājiem noīrēt netālu no mājas esošā Kauguru kultūras nama zāli, savākties, ievēlēt sapulces vadītāju, pieslēgt mikrofonu, lai cilvēki nekliegtu no vietas, un diskutēt kaut vai piecas stundas, kamēr nonāk pie jebkāda lēmuma. Patlaban gan pēc Jūrmalas domes juristu ieteikuma notiekot atkārtota mājas iedzīvotāju aptauja. I. Brujeva uzsver, ka likums paredz lēmumu par apsaimniekotāja maiņu pieņemt ar divu trešdaļu dzīvokļu īpašnieku balsīm. Viņasprāt, šo slieksni nevajag samazināt.