jūnijā Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē Kaļķu ielā 1 notiks Vijas Vētras koncerts.
Māksliniece mani sagaida indiešu tērpā. Kā vienmēr - acis iekrāsotas ar tumšu kontūru. Viņa nopietni spriež: «Tagad jau mani vajag ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā, jo otras tādas nav visā pasaulē, kas deviņdesmit viena ar pusi gada vecumā dejotu uz skatuves! Man jāsit pušu Ēvalds Valters, viņam bija simts gadu, man vajag nodzīvot par vienu vairāk!» Viņa rāda fotogrāfiju, kurā mazs kaķēns iekrampējies šķērsstienī, kājiņas tam tirinās gaisā. Uzraksts uz bildes - «turies!» «Tā arī es - varonīgi turos!»
Ko darīt ar savu dzīvi
Viju Vētru satieku gandrīz ik gadu, jo viņa šurp brauc katru pavasari, saka - te, Latvijā, veldzējot dvēseli pēc garās ziemas Ņujorkā. Vija nespēj dzīvot mierā. Viņas reliģija ir deja, tai veltīts viss unikālās mākslinieces mūžs.
Pie mums Vētra vairāk pazīstama kā indiešu deju izpildītāja, bet viņas repertuārā ir arī klasiskās, grieķu, latviešu un sakrālās dejas. Debisī, Ravēla, Baha, Kalniņa un Šturma mūziku viņa iemieso savās joprojām vijīgajās kustībās. Jau zinu, ka jautājums - kā jūs jūtaties savā cienījamajā vecumā - dejotāju aizkaitinātu. Pirmkārt - viņa esot piedzīvojusi, bet ne veca. Otrkārt, savām acīm pārliecinos, ka strauji skrienošais laiks uz Vijas izskatu iespaidu neatstāj: «Man ģenētiski ir laba sejas āda. Taču liela nozīme ir tam, ko cilvēks pats dara ar savu dzīvi. Nedari nekad to, kas tev nepatīk vai kas kādam dara ļaunu. Tas saēdīs tavu būtību, sagrauzīs dvēseli un sagrumbos miesu.»
Vijas Vētras dzīve ir leģendāra, un viņa pati ir leģenda. Dejotājai ir lokans augums, vijīgas kustības un fiziska izturība. Viņa neslēpj, ka pēc abu gūžu operācijām vairs nevar izpildīt ierastos jogas vingrojumus uz grīdas, toties visus pārējos izpilda tikpat uzcītīgi kā agrāk, un faktiski viņas dzīvesveids gadu gaitā nav mainījies. Vija labprāt stāsta par saviem veselības uzturēšanas principiem un saka, ka ārstus neapmeklējot. Nav bijusi tāda vajadzība, izņemot tās reizes, kad gūžas operēja. Vijas Vētras māte un māsa mirušas no vēža. Dejotāja cenšas par to nedomāt - ja jau tas rāpulis līdz šim viņai nav ķēries klāt, tad - ko nu vairs? Vēl viņa godīgi atzīstas, ka nedzer tik daudz ūdens dienā, kā vajadzētu, taču tā no laika gala iegājies un vairāk viņa neko negribot mainīt šajā ziņā.
Ēd mazāk, būs labāk
Vija Vētra gatava labprāt dalīties ar Latvijas senioriem savās atziņās. Desmit gadu viņa bija veģetāriete, bet tagad garšo viss, kas nāk no jūras. Visaugstāk dejotāja vērtē lasi un Latvijā šo delikatesi izbauda katros ciemos, jo draugi zina, kā Viju iepriecināt. Taču viņas galvenais bauslis skan: «Ēd mazāk, būs labāk! Cilvēki pārēdas. Franči, piemēram, izbauda mazas porcijas. Latviešiem, it īpaši vecākajai paaudzei, pusdienas bez kartupeļiem, kotletēm un treknas mērces nav iedomājamas, bet tas nav lāgā! Esmu novērojusi, ka jaunā paaudze gan domā par veselīgu ēšanu. Es uzturā lietoju zivis un reizumis balto gaļu, taču mans pamatēdiens mūža garumā ir jogurts, rieksti, dārzeņi un augļi.»
Vija stāsta, ka Latvijā viņa bauda ne tikai sauli, kuras Ņujorkā ļoti pietrūkst, ne tikai draugu labestību un sirds siltumu, bet arī bubertu, kādu ēdusi tikai bērnu dienās, peldošās salas un zemenes. Atpakaļceļā viņa vienmēr līdzi ved lielu Lāču maizes klaipu.
Vija Vētra ne tikai dejo, bet arī pa māju vienmēr staigā basām kājām. Vienīgie dejotājas kosmētiskie līdzekļi ir acu zīmulis, lūpu krāsa un pieniņš acu ēnu noņemšanai. Iemīļotā krāsa - tumši violetā: «Ņujorkā mani sauc wonderful lady in purple! Agrākos laikos tikai karaļi un priesteri nēsāja tādas krāsas apģērbu. Katrai krāsai ir sava vibrācija, varam tai līdzi vai pretēji vibrēt, man violetā ir laba.»
Kustība pāri visam
Katru rītu dejotāja sāk, izdzerot glāzi silta ūdens, kuram pievienota citrona sula vai divas ēdamkarotes ābolu etiķa, jo «slimības iemiesojas tikai ķermenī ar skābu pH līmeni». Vija Vētra saka, ka kustība ir galvenais cilvēka dzīvē, un pat tie, kuri nav aktīvi sportotāji, var veikt pavisam vienkāršus vingrinājumus. Piemēram (tas noder arī tiem, kas visu dienu strādā pie datora), ik pa laikam izstiep rokas uz priekšu un atver pirkstus kā vēdekli secīgi vienu aiz otra, tad tāpat secīgi aizver, atver - aizver. Tā reizes desmit.
Nepieceļoties no krēsla, var izapļot plecus un galvu. To apļo uz abām pusēm un lēnām! Lai neveidotos dubultzods, var stiept kaklu, galvu liecot gan pa labi, gan pa kreisi un braukot pa izliekto pusi. Labs vingrinājums mutei un kaklam ir lēnām ar lūpām izrunāt «aua». Sēdēt vajag uz augstāka krēsla, lai kājas saliektas taisnā leņķī. Nekādā gadījumā nav vēlams likt kāju pār kāju. Tas nospiež asinsvadus.
Vija iesaka: «Pievērsiet uzmanību elpošanai! Uzlieciet rokas uz vēdera un dziļi elpojiet ar diafragmu, tad vēders kustēsies uz augšu, uz leju. Ja esat īpaši satraukušies, tad vairākas reizes atkārtojiet elpošanas vingrinājumu - skaitot līdz četri, dziļi ieelpojiet, tad, skaitot līdz seši, aizturiet elpu, un tad lēnām, skaitot līdz astoņi, izelpojiet. Šis vingrinājums ļoti palīdz nomierināties.»
Ja nākas ilgstoši sēdēt, piemēram, lidmašīnā vai sapulcē, izstiepiet kājas un rotējiet pēdas uz vienu un otru pusi. Tad ar vēdera muskuļiem paceliet uz augšu vienu un otru celi. Ilgi sēžot bez kustībām, asinīm palīdz cirkulēt sēdmuskuļu savilkšana un atlaišana, kas sēdētāju it kā paceļ un nolaiž, paceļ un nolaiž. Vēl Vija ieteic, kā aukstā laikā sasildīties, piemēram, sabiedrisko transportu gaidot: «Tas ir vienkārši un neviens neredzēs, ka jūs būtībā vingrojat - atkal un atkal iekšķīgi savelciet un atlaidiet visus muskuļus, kamēr sasildāties.»