gada - Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, no 2008. gada - valsts sekretārs Finanšu ministrijā. Pats saka - bija pēdējais brīdis sākt strādāt privātajā sektorā. Arī noskaņojums nav bijis tas labākais. «Ierēdnis publiski tiek pelts, viņam neuzticas gluži tāpat kā politiķiem, neskatoties uz to, cik atbildīgi strādā, turklāt atalgojuma izaugsmes iespējas starptautiskajās institūcijās vai privātajā sektorā ar līdzīgu atbildību atšķiras,» savus apsvērumus klāsta M. Bičevskis. Viņš min arī to, ka valstij nav skaidras sistēmas, kas rūpējas par cilvēkiem un palīdz viņiem virzīties pa karjeras kāpnēm. Atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, viņš skaidro - situācija finanšu perspektīvā bijusi skaidra, ienākumi pēdējos gados bija samazināti trīs reizes. Izaugsmes perspektīvas bijušas neskaidras, jo nepārtraukti atgādināta viņa politiskā piederība (politikā M. Bičevskis ienāca no Tautas partijas). «Tas neradīja labu sajūtu, ka publiskais sektors vēlas manas karjeras turpinājumu, tāpēc labāk aizgāju pats, nevis gaidīju, kad palūgs aiziet,» saka M. Bičevskis. Teorētiski viņš būtu gatavs atgriezties valsts pārvaldē, ja būtu izaugsmes iespējas, tajā pašā laikā iespējas pašreizējās sistēmas pārmaiņām neredz.
Mārtiņš Bičevskis: ierēdņiem neuzticas tāpat kā politiķiem
Kad pagājušā gada sākumā par Latvijas Komercbanku asociācijas
prezidentu ievēlēja valsts pārvaldē daudzus gadus pavadījušo
Mārtiņu Bičevski, daudziem tas bija pārsteigums - savu karjeru
valsts pārvaldē viņš bija sācis jau 2000. gadā kā Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks, pēc tam no 2004.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.