Lai arī pašlaik zelta cena ir noslīdējusi zem 1200 ASV dolāriem (962,39 eiro) par Trojas unci, vēl 2013. gadā tā sasniedza 1500 dolāru, bet tikai pirms desmit gadiem šī cena bija 300 dolāru. Lai arī atsevišķi eksperti mēdz norādīt, ka cilvēces fanātiskā uzticība zeltam vairāku gadu tūkstošu garumā ir iracionāla, bez loģiska pamatojuma, nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotnē šī tradīcija varētu mainīties.
Šo faktu acīmredzami apzinās arī divas valstis, no kurām vismaz viena atšķirībā no Nīderlandes vai Vācijas teorētiski jau šobrīd ir spējīga mainīt pastāvošo finanšu sistēmu, jāpiebilst arī, ka abas šīs valstis zeltu glabā pašu mājās. Runa ir par Ķīnu un Krieviju, kuras straujos tempos palielina savas zelta rezerves, turklāt Ķīna izvairās publiskot informāciju par to patieso apjomu, oficiālajā statistikā figurē vien vairākus gadus sens skaitlis, respektīvi, 1054 tonnas.
Pēc daudzu ekspertu domām, Ķīna klusē vai apzināti samazina skaitļus, nevēloties izraisīt lieku ažiotāžu un cenu kāpumu pasaules zelta tirgū, kas nenākas grūti, jo Rietumos maz uzmanības pievērš zelta tirgus perifērijā notiekošajam. Pat augsta ranga Ķīnas Komunistiskās partijas funkcionāra, China National Gold Group Corporation ģenerāldirektora Suņa Siņa šā gada novembra sākuma izteikums, ka valsts mērķis ir uzkrāt 8,5 tūkstošus tonnu zelta (t. i., vairāk nekā ASV), gan neminot termiņus), palika bez īpašas ievērības.
No rietumvalstu viedokļa raugoties, zelta tirgus perifērija ir arī Krievija, tomēr nesen publiskotais Pasaules Zelta padomes ziņojums, kas liecināja, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos Maskava palielinājusi savus zelta krājumus par 115 tonnām - 2013. gadā kopumā šis rādītājs bija 80 tonnu -, izpelnījās visu vadošo biznesa preses izdevumu uzmanību. Galvenais jautājums skanēja - vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins izspēlēs zelta kārti, bet secinājums - lai arī valsts zelta rezerves - gandrīz 1,2 tūkstoši tonnu - ir sestās lielākās pasaulē, ar tām nepietiek, lai nodarītu būtisku kaitējumu Rietumu finanšu hegemonijai. Iespējai, ka Maskava varētu būt saskaņojusi savas darbības ar Pekinu, uzmanība tikpat kā netika pievērsta.