Cilvēki labprāt nāca visu skatīt atkal un atkal vairākas dienas ap Ziemsvētkiem. Šie Ziemsvētki Arubas smiltājā pie siltajiem Karību jūras ūdeņiem, zem palmām un ekvatora karstumā laikam manā mūžā bija visvairāk pietuvināti laika un vides ziņā Jēzus piedzimšanas stāstam. Un tomēr... mani Ziemsvētki nesaistās ar vidusaustrumu specifiku. Tie saistās ar bērnību Limbažos un Vācijā, jaunību Skotijā un Anglijā, ar sniegu, pikošanos, sniega vīriem, eglītēm, svecītēm, siltām šallēm un dāvanām. Šobrīd tie saistās ar _Zvannieku_ mājām un to bērniem, jauniešiem, ar sniegotu mežu, slēpēm, ragaviņām, egļu smaržu pie silta kamīna... Tad 24.decembra rīts sākas ar pacilātu rosīšanos, lai vakarā varētu doties uz dievkalpojumu Rīgā. Viss gatavošanās process ir svarīgs un pat nepieciešams, lai būtu Ziemsvētki. Piparkūkas, ēdieni, lielā skraidīšana, lai atrastu svētku drēbes, akūts jautājums īpaši jaunietim, lai gan mazākie bērni arī ar savām prasībām neatpaliek. Tad stunda ar pusi kopīgā braucienā, reizēm putenī, uz «tēta baznīcu», kur visus gaida lielā ģimene, draudze, svecīšu iedegšana lielās egles zaros, dziesmas, evaņģēlijs. Paguruši - visi uz mājām, pie vēlā, iepriekš gatavotā galda, pēc tam - apmierināts miegs. Tikai no rīta ir lielā dāvanu saņemšana un prieks, prieks.
Kāpēc šīs ainas no manas pieredzes? Mans nolūks: katrā pamodināt arī jūsu domas par jūsu svētkiem. Kas iezīmē Ziemsvētkus? Kas spēj uzburt un veidot svētkus jums? Ziemsvētki ir katra un visas cilvēces prieka svētki: «Redzi,» eņģelis sacīja ganiem, «es jums pasludinu lielu prieku, kas ir visiem ļaudīm..» (Lk. ev. 2: 10). Teksts precizē: tie nav tikai prieka, bet gan lielā prieka svētki! Tie pietuvina katru cilvēku viņa dzīves īstajam mērķim un iemeslam - «lielajam priekam». Varam turpināt precizējumu: «jo jums Pestītājs dzimis» - senilgotais, katra cilvēka cerētais Nācējs. Bet prieks nedrīkst būt tikai teksta izteikums vai abstrakcija. Tam jābūt kā dāvanai ietītam, ietvertam konkrētās krāsās, smaržās, skatos, glāstos, asarās un smaidos! Dalījos ar saviem Ziemsvētkiem, lai norādītu uz konkrētiem brīžiem, kas man iezīmē prieka nākšanu. Un visi mazie prieki mūs pietuvina evaņģēlijā pieteiktajam «lielajam priekam». Tāpēc mans pirmais vēlējums, lai neviens, kas šos vārdus lasa, nepaiet garām daudzajiem mazajiem prieka brīžiem, kas dara katru dienu, bet sevišķi svētku laiku, jēdzīgu un gaišu. Tas ir dots, lai darītu mūs spējīgus aptvert dziļo Ziemsvētkos vēstīto labumu, kas nāk no debesīm, no mūsu katra dabīgajām mājām. Nepalaidīsim neievērotus daudzos mazos mirkļus, pieskārienus, kas mūsu dienā ir neskaitāmi daudz. Tāpēc labi, ka ielas un mājas tiek izrotātas ar lielām un mazām gaismām. Tas mudina domāt par gaismu mūs pašos. Labi piedalīties svētku pasākumos un procesos, kas mūs dara laimīgus, jo tajos paveras logi uz īsto, paliekošo laimi. Aiz visa mazā ir kāds lielums, kas ir visam pamatā. Viņš - visa Devējs - sūta svētku eņģeli, lai tas mums stāsta par lielo prieku. Evaņģēlijs saka, ka zīme uz lielo labumu arī ir pavisam nenozīmīga un maza: «Jūs atradīsiet bērniņu.. silē gulošu». Ja pat esam zaudējuši pārliecību par svētkiem un svētību, maza bērna vai zīdainīša bezspēcīgā paļāvība pietuvina mūs savai bērnībai, kad bijām ļoti tuvu debesīm un debesu Tēvam, kad visām lietām bija apvilkta gaiša debesu apmale un no mūsu apziņas vēl nebija izzagta Dieva klātesība. Dievs ļaujas, lai mēs viņu atpazīstam nevarīgā bērnā, kas prasa mūsu gādību. Kaut uz brīdi Ziemsvētki šo atmiņu un pārdzīvojumu atkal dāvina. Tā nav izdoma, bet patiesība, kas ievīta katrā labā, jaukā, skaistā, prieka pildītā notikumā.
Bet vēstījumā par prieku ir vēl kāda atziņa: lielais svētku prieks nav pirmām kārtām mūsu prieks, bet Dieva prieks! Esam raduši domāt par visu, sākot ar sevi, bet šeit viss sākās ar Dievu: Dieva prieku par Viņa pasauli, par mums, par visu dzīvi. Tas ir svētku vēstījums, evaņģēlijs. Uz to norāda eņģelis: Dieva prieks par mums, par katru, kā tekstā skan - «kas ir visiem ļaudīm». Viņa priekā mēs dzīvojam, rosāmies un esam! Katrs tajā ieskaitīts un tajā dzimis. Un tas nav atkarīgs no mūsu spējām, vēl mazāk no mūsu neveiksmēm un kļūdām. Tas pavada mūs ik uz soļa un katru mirkli, ja to varētu atskārst. Dievs ir tevī bezgalīgi iemīlējies. Nav nekā tāda, kas varētu viņa prieku un mīlestību pret tevi mazināt vai atņemt. Tai nav priekšnoteikuma vai prasību, ja nu vienīgi mīlīgs mudinājums pamanīt šo lielo labumu daudzajos mazajos ikdienas prieka sainīšos. Tie lai palīdz saņemt Ziemsvētku skaisto pieteikumu: «Redzi, es jums pasludinu lielu prieku... kas ir visiem ļaudīm. Tam zīme un garants ir bērniņš Bētlemē, autos ietīts un silē gulošs». Tad nu iesim uz Bētlemi, lai arī mēs par to pārliecinātos.