Alvis Vilks
KNAB priekšnieka vietnieks
Likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pašlaik izslēdz iespēju savienot Saeimas deputāta darbu ar darbu uzņēmumu vadībā, un nav īsti saprotams, kāpēc būtu nepieciešams grozīt likumu. Šī likuma jēga ir tāda, ka cilvēkiem būtu jāvelta viss savs darbs politiskajai dzīvei un to nav iespējams apvienot ar aktīvu darbību biznesā. Arī kvalitatīvu darbu uzņēmumu vadībā nevar savienot ar aktīvu politisko dzīvi. Te gan jāņem vērā, ka nevienam deputātam nav aizliegts būt par uzņēmuma īpašnieku. Protams, pastāv iespēja, ka uzņēmuma īpašnieka statuss nereti rada lielu ieinteresētību kādos jautājumos, iespējams, dažkārt pat dziļāku nekā tad, ja cilvēks vienkārši ieņem kādu amatu kapitālsabiedrībā. Arī uzņēmuma īpašnieka statuss var radīt potenciālu interešu konfliktu un ieinteresētību kādās noteiktās jomās. Manuprāt, nav nekāda iemesla, lai grozītu likumu «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā».
Laura Miķelsone
Sabiedrības par atklātību Delna direktore
Svarīgi, lai sabiedrība varētu būt pārliecināta, ka Saeimas deputāti patiešām pārstāv visas sabiedrības intereses. Uzņēmēji ir tikai viena no interešu grupām, bet šīs jaunās biedrības patiesie mērķi ir miglā tīti. Ir apsveicami, ka šādas biedrības vispār tiek veidotas, bet to mērķi un intereses būtu skaidri jādefinē, lai sabiedrībai tie būtu saprotami. Mulsina arī tas, ka Ķirsona kungs publiski ir runājis par kaut kādu līgumu, kas tikšot slēgts starp uzņēmējiem un politiķiem, lai uzņēmēji varētu kontrolēt politiķus. Šis līgums būtu jāpublisko, lai sabiedrība varētu spriest par tā saturu.
Ja uzņēmēji kā interešu grupa startē Saeimas vēlēšanās, viņiem jāsaprot, ka, līdzīgi kā tad, ja Saeimā ievēl ārstu vai skolotāju, «uzvelkot deputāta mētelīti», viņiem ir jāspēj pacelties pāri savām šauri profesionālajām interesēm un strādāt visas sabiedrības labā. Jau tagad ir gadījumi, kad likumdošanas process tiek virzīts par labu šauru personu loka reizēm arī skaidri identificējamām interesēm. Spēkā esošais likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» nosaka komercdarbības ierobežojumus un to, ka ne amatpersonas, ne viņu ģimenes locekļi nedrīkst iegūt valsts pasūtījumus un tamlīdzīgi, taču neatkarīgi no tā, ko paredz likums de iure, de facto nereti jau veidojas situācijas, kad likumdošanas process rezultējas lēmumos par labu kādām šaurām interešu grupām. Taču šaubas par to, kā interesēs notiek likumdošanas process, noteikti nevajadzētu vairot. A. Šlesera iniciatīvu pagaidām ir grūti komentēt, ja nav konkrēta likumprojekta un nav saprotams, kur viņš saskata problēmu.
Jānis Lagzdiņš
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāts, TP
Uzņēmējdarbības savienošana ar politisko darbību būtu pretrunā ne tikai ar likumu, bet arī ar to, ko pats A. Šlesers ir deklarējis saistībā ar uzņēmēju kustības veidošanos. Proti, ka uzņēmēju iesaistīšanās politikā uzlabotu parlamenta darba kvalitāti. Biznesa vadīšanu nevar apvienot ar pilnvērtīgu darbu parlamentā. Manuprāt, uzņēmējiem būtu labāk palikt kā ekspertiem un darboties tautsaimniecībā, savukārt Saeimā ir jābūt profesionāliem politiķiem, kas uzklausa un ņem vērā ekspertu ieteikumus. Gan uzņēmējiem, gan politiķiem ir jāstrādā tikai vienā darbā - vai nu visi spēki jāvelta biznesam, vai arī politikai. Sēžot uz diviem krēsliem un strādājot uz pusslodzi, neviens no darbiem netiks paveikts pilnvērtīgi. Aizliegums aktīvu uzņēmējdarbību savienot ar darbu parlamentā izrietēja gan no starptautiskām pretkorupcijas rekomendācijām, gan no prakses. Diezgan spilgtus piemērus savulaik jau varējām vērot Augstākajā padomē (AP) - tie deputāti, kas bija ražojošu uzņēmumu vai pašvaldību vadītāji, AP sēdēs nepiedalījās vai arī piedalījās formāli, bet komisiju sēdēs vispār nepiedalījās.