Oskars Melbārdis
Ko bobslejisti dara pirmajā vasaras nometnē?
Lēnām iesildās daudz nopietnākam darbam, kas sekos jūlijā un augustā. Braucam ar riteni, skrienam krosiņus, darām visu, lai organisms pamazām pierastu pie slodzes.
Vai tad visiem bobslejistiem ir iegādāti MTB riteņi?
Tagad jau ir. Sākumā te uz vietas sadabūjām, bet nu jau visiem ir puslīdz labi kalnu divriteņi. Garākā distance mums ir ap trīsdesmit kilometru, īsākā - divpadsmit. Braucam pa mežu un grants ceļiem.
Kas ir vieglāk - mīt pedāļus vai skriet krosiņu?
Kā nu kuram, man personīgi labāk patīk braukt ar riteni. Es jau pirms nometnes braucu, lai sākumā nebūtu grūti ieiet treniņu ritmā.
Ar Sandi Prūsi gan jau esat runājuši par treniņu plāniem. Gatavojoties olimpiskajai sezonai, tie varētu mainīties?
Būtiski nemainīsies, jo nav nozīmes kaut ko jaunu izdomāt, ja fiziski sezonas garumā esam bijuši labā kondīcijā.
Neilgojies jau pēc ziemas? Bobslejistiem vasaras darbs taču ir smags un nogurdinošs...
Bet es arī saprotu, ka bez tā nevar. Jā, ir grūti, bet nav arī tik traki.
Pērn Ventspilī ar jums kopā trenējās divi Japānas bobslejisti. Abi neizturēja slodzi un aizbrauca projām.
Kā tur īsti bija, es pat nezinu, bet ilgu laiku viņi nebija ar mums kopā.
Prūsis jau ilgāku laiku Ugālē strādā pie kamanu pārbūves. Tu arī iesaisties tehnikas uzlabošanas darbos?
Ko nu es tur jaukšos pa vidu - Sandis ar mehāniķi to lietu labāk pieprot. Taču Ugāles laboratorijā bijām iebraukuši. Vajadzēja piemērīties, lai divnieku kamanās būtu ērtāk kājas novietot.
Klāt nākuši jauni stūmēji, arī Latvijas rekordists desmitcīņā Edgars Eriņš. Pats arī savulaik trenējies desmitcīņā. Kas sagādāja lielākās grūtības, nokļūstot bobslejā?
Es jau nebiju nekāds lielais desmitcīņnieks. Grūtākais varētu būt laika posms, kad sāksies braucieni trasē. Varbūt nepatiks un aizies vēl projām.