Neprasīja viedokli
Februārī Norvēģijas valdības finansētās institūcijas KORO, kas atbild par mākslu sabiedriskās vietās, izveidota komisija vienbalsīgi atbalstīja zviedru mākslinieka Jūnasa Dālberga iesniegto memoriāla projektu Atmiņas brūce.
Mākslinieka iecere paredz izcirst trīsarpus metru platu šķēlumu nelielā pussalā, kas atrodas iepretim traģiskos notikumus piedzīvojušajai Ūteijas salai. J. Dālberga ieskatā tā būtu «brūce vai ievainojums ainavā», kas simbolizētu «kaut ko, kas ir zaudēts uz mūžīgiem laikiem».
Uz pussalai nošķeltās daļas paredzēts izveidot sienu, kurā tiks iekalti 22. jūlija slaktiņa upuru vārdus, bet pretējā pusē izveidos telpu, kur pulcēsies piemiņas vietas apmeklētāji.
Memoriāla ideju vērtēšanas komisijā bija arī pārstāvis no atbalsta grupas 22. jūlija uzbrukumā cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem, tomēr šajā organizācijā nav apvienojušies visu bojāgājušo ģimenes locekļi. Tieši no atbalsta grupai nepiederošo puses izskan skaļākā Atmiņu brūces projekta kritika.
Redzamākā idejas pretiniece ir Vanesa Svebaka, kuras 14 gadu vecā meita bija jaunākais A. B. Breivīka upuris. Viņasprāt, memoriāla izveide ir nepieļaujama, jo ar daudzām cietušajām ģimenēm nav notikušas konsultācijas. «Mēs visi vēlamies godināt savus bērnus. Nav nevienas ģimenes, kas to nevēlas. Mēs atbalstām memoriāla izveidi, bet esam pelnījuši, ka prasa mūsu viedokli. Tie taču ir mūsu bērni,» viņa sacīja The Guardian.
Sievietei, kam par šo jautājumu bijusi telefonsaruna ar Norvēģijas premjerministri Ernu Solbergu, ir pretenzijas nevis pret pašu ideju, bet pret memoriāla atrašanās vietu. «Mana meita gāja bojā Ūteijā, nevis pussalā tai pretī,» uzskata V. Svebaka, kura ir nolēmusi neatļaut iegravēt savas meitas vārdu uz memoriāla sienas. Viņa vēlas, lai atceres vietas atrodas Ūteijā.
Nevēlas atgādinājumu
Ir bojāgājušo vecāki, kuri nevēlas atsevišķu memoriālu Ūteijā nogalinātajiem. «Manuprāt, mums pietiek ar mūsu bērnu kapa vietām un piemiņas vietām mūsu pilsētās,» uzskata Katrīne Lutkena, kas 2011. gada 22. jūlijā zaudēja 17 gadu veco meitu Evu. «Mums ir Ūteija, kas par notikušo atgādina katru dienu. Memoriāla izveide ir jāaptur.»
Pret memoriālu, ko paredzēts atklāt 2015. gada 22. jūlijā, iestājas vairākums no aptuveni 400 cilvēkiem, kas dzīvo Ūteijas tuvumā. Daudzi no viņiem palīdzēja glābt cilvēkus, kas no salas bēga peldot. Citi palīdzēja mediķiem, kuri centās glābt vairāku ievainoto dzīvību.
«Mēs to redzēsim katru dienu, tas nepārtraukti atgādinās, ko mēs todien piedzīvojām,» raidorganizācijai BBC stāsta Ūle Mortens Jensens, kurš organizēja parakstu vākšanu zem petīcijas, ko iesniedza valdībai. «Ir daudzas neapdzīvotas vietas, kur var izveidot memoriālu.»
Ūteijas slaktiņa atceres vietas pretinieki populārā sociālajā vietnē Facebook izvērsuši kampaņu, kurai ir vairāk nekā 900 sekotāju, kuri Atmiņu brūces projektu nosoda par «dabas izvarošanu» un uzskata, ka memoriāls draud kļūt par A. B. Breivīka pielūdzēju pulcēšanās vietu.
Tikmēr ģeologs Hanss Ēriks Foss Āmunnsens apgalvo, ka pussalu, uz kuras paredzēts izveidot memoriālu, veido mīksta grants, tādēļ būšot nepieciešami apjomīgi nostiprināšanas darbi, jo pretējā gadījumā apjomīgais mākslas darbs varot sabrukt. Eksperts lēš, ka tas krietni sadārdzinās projektu, kuram pašlaik ir atvēlēti 27 miljoni kronu (3,3 miljoni eiro).