Zaudē krēslus
Uzņemoties politisko atbildību par notikušo traģēdiju, 27. novembrī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) paziņoja par atkāpšanos no amata, un krita valdība. Neviens no Rīgas domes politiķiem vai amatpersonām amatu nav zaudējis.
Dienu vēlāk par necienīgiem izteikumiem, noliedzot jebkādu uzņēmuma vainu notikušajā, no amata tika atbrīvots SIA Maxima Latvia valdes loceklis Gintars Jasinsks. Tas gan notika tikai pēc tam, kad Ārlietu ministrija uz pārrunām izsauca Lietuvas vēstnieku un savu sašutumu pauda Latvijas augstākās amatpersonas. Cilvēki pieteica Maxima boikotu, kam pievienojās arī demisionējušais valdības vadītājs.
10. decembrī valdība apstiprināja sabiedrisko komisiju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai, bet jau nedēļu vēlāk no amata saistībā ar pārāk izšķērdīgu izdevumu tāmi un aizvainojošu vēstuli labdarības organizācijai Ziedot.lv atkāpās tās vadītājs Jānis Kažociņš, pēc tam arī komisijas valdes locekles Baiba Rubesa un Inese Voika. Vai un kā komisija strādās tālāk, pagaidām skaidrības nav.
Aizdomās turamo nav
Trīsdesmit dienu pēc traģēdijas joprojām nav neviena arestētā, pat neviena aizdomās turamā. Veiktas septiņas kratīšanas un nopratināti vairāk nekā 110 liecinieku. Izmeklēšanā iesaistīti 46 izmeklētāji, to uzrauga četri prokurori. Valsts policija pieaicinājusi arī ekspertus no Rīgas Tehniskās universitātes. Līdztekus ekspertīžu norīkošanai un analīzei pašlaik svarīgākais darbs, pēc Valsts policijas pārstāves Sigitas Pildavas teiktā, ir sagruvušās ēkas būvkonstrukciju nostiprināšana, lai tajā varētu uzturēties izmeklētāji. Iekšlietu ministra preses sekretāre Daiga Holma Dienai atzina, ka būvkonstrukciju nostiprināšana ir aizkavējusies, jo esot maz tādas kvalifikācijas būvfirmu, kas šos darbus varētu veikt. Patlaban norit cenu aptauja un projekta izstrāde, taču tas nebūšot ātrs process.
Vēl ārstējas
Iesaistījusies arī sabiedrība, traģēdijā cietušajiem saziedojot vairāk nekā 900 000 latu. Ziedojumus jau saņēmis 41 cietušais, kā arī 51 upura tuvinieks, ar citiem vēl tiek slēgti līgumi. Vēl 17 cietušajiem ziedojumi tiks piešķirti atkarībā no gūto traumu lieluma. Vienlaikus uzradušies arī vairāki krāpnieki, kuri mēģināja iegūt saziedoto.
Slimnīcā joprojām ārstējas trīs traģēdijā cietušie, bet bezmaksas rehabilitācijas kursam pieteikušies 240 cilvēku, no kuriem 23 jau to izgājuši. Kā Dienu informēja Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore Ingūna Misūna, rehabilitāciju izgājušo pacientu stāvoklis ir labs, neviens no viņiem darbaspējas nav zaudējis. Arī Valsts darbaspēju ekspertīzes komisijā Dienu informēja, ka neviens no Zolitūdē cietušajiem nav vērsies ar iesniegumu par invaliditātes piešķiršanu. Rehabilitāciju izgājuši arī vairāki glābēji, dažiem tā būs vēl jāatkārto nākamgad. Taču arī glābēju vidū darbaspējas neviens zaudējis nav, Dienai uzsvēra VUGD pārstāve Viktorija Šembele.
Uzraudzīs stingrāk
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājuma Saeima Būvniecības likumā paredz Valsts būvniecības kontroles biroja izveidi. Iecerēts, ka tas sāktu darboties 2014. gada septembrī, tajā strādātu 36 darbinieki un tā budžets būtu pusmiljons eiro. Jauno Būvniecības likumu EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis vērtē atzinīgi, norādot, ka tajā novērstas birokrātiskas nejēdzības un tas kļuvis stingrāks tieši būvniecības uzraudzības un speciālistu sertifikācijas jomā.
Pašvaldību būvvaldes, pārbaudot publiskās ēkas valstī, 38 no tām konstatējušas nedrošuma pazīmes, tie ir lielveikali, no kuriem 31 atrodas galvaspilsētā. Tostarp nedroši ir 13 Maxima un 18 Rimi un Supernetto veikali. EM sola veidot publisku riskanto ēku sarakstu.
Atbildīgās amatpersonas jau atzinušas - joprojām nevar pateikt, kad cietušie varēs noslēgt ārstēšanās kursu, tādējādi - cik valstij tas izmaksās. No jebkādu termiņu noteikšanas, kad pie atbildības varētu saukt vainīgos, atturas arī izmeklētāji.