«KVV Group vadītājs Jevgeņijs Kazmins ir apcietināts, un pašreizējiem LM pārstāvjiem nav mandāta, lai runātu ar valdību,» norāda A. Ašeradens. Jau rīt valdības sēdē tiks skatīti Privatizācijas aģentūras (PA) priekšlikumi, kā tālāk rīkoties ar uzņēmumu.
Ekonomikas ministrs arī apliecina, ka KVV Group akcionāri ir paziņojuši par nodomu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā, lai iesniegtu prasību pret Latviju strīdā par investīciju aizsardzību, jo apgalvo, ka darījuma noslēgšanas brīdī Latvijas puse nav sniegusi visu nepieciešamo informāciju. Šādus pārmetumus kategoriski noraida LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers, kurš uzsver, ka investoriem bija pieejama pilna informācija, turklāt vairākus mēnešus līdz darījuma noslēgšanai investoru pārstāvji atradās rūpnīcā, kurā paši arī izvērtēja reālo situāciju. Tāpat investoriem esot bijuši pieejami visi uzņēmuma līgumi ar Latvenergo, kuros bija visa informācija par elektrības tarifiem, un līdz ar to jau iepriekš bija zināmas elektroenerģijas izmaksas. «Par pašreizējo situāciju pilna atbildība ir jāuzņemas tikai un vienīgi pircējam,» norāda H. Velmers.
Arī bijusī valdības vadītāja Laimdota Straujuma skaidro, ka Latvijas puse nekādu informāciju nav slēpusi, un izsaka pieļāvumu, ka investors pats nav pietiekami pamatīgi izanalizējis situāciju, kāda ir metalurģijas tirgū pasaulē. A. Ašeradens arī bilst, ka tieši konkrētajā prasībā nekādus īpašus juridiskos riskus Latvijai neredz. Ja darījuma slēgšanas procesā investors nav piesaistījis pietiekami kvalificētus ekspertus un konsultantus, tā nav Latvijas valdības vaina, skaidro ministrs.
Taujāts, vai pašreizējās LM grūtībās vainojami objektīvi apstākļi vai investoru rīcība, A. Ašeradens skaidro, ka cēloņi lielā mērā meklējami nelabvēlīgajos eksporta tirgos, jo «Eiropas Savienība nav atradusi pietiekami efektīvus veidus, kā cīnīties ar dempingu no Ķīnas un Baltkrievijas puses, kas katastrofāli pazeminājis metāla produkcijas cenas. Tajā pašā laikā citi ražotāji ir atraduši veidu, kā šai situācijai piemēroties, koncentrējoties uz nišas produktiem. Acīmredzami KVV Group bija jāveic papildu investīcijas, kas netika izdarīts».
PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs teic, ka pirms valdības sēdes nevēlētos ieskicēt visus iespējamos risinājumus par tālāko LM nākotni, taču uzsver, ka svarīgākais ir saglabāt ražotni darba kārtībā, jo tad iespējamās pārdošanas gadījumā to var izdarīt par daudz lielāku cenu. Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju pašlaik uzņēmuma parāds valstij ir 66,3 miljoni eiro. V. Loginovs skaidro, ka tā atgūšanas iespējas un apjomi vistiešākajā mērā būs atkarīgi no aktīvu vērtības un situācijas metalurģijas tirgū. Labā ziņa ir, ka uzņēmuma krāsns velmēšanas cehā, kuras iegādei kredītā savulaik tika ņemts valsts galvojums, ir pilnīgā darba kārtībā.
Pašlaik lielākie uzņēmuma kreditori ir Latvijas valsts PA personā, Citadele un SEB banka. V. Loginovs pieļauj, ka teorētiski kreditori varētu prasīt uzņēmuma maksātnespēju. Tas gan nozīmē, ka valstij var rasties papildu izmaksas, kas saistītas ar maksātnespējas procesa nodrošināšanu, kā arī uzņēmuma ražotnes saglabāšanu.
Jau iepriekš vēstīts, ka šā gada martā KVV Group pieņēma lēmumu par rūpnīcas iesaldēšanu un no darba tika atlaisti 300 darbinieku. LM valdes loceklis Igors Talanovs grūtībās vainoja nelabvēlīgo situāciju eksporta tirgos, pārlieku augstās elektroenerģijas izmaksas, kā arī valdības atbalsta trūkumu. Jāatgādina, ka KVV Group metalurģijas uzņēmumu iegādājās 2014. gadā, piedāvājot par uzņēmumu maksāt 107 miljonus eiro.