Neauglīga meklēšana
«Arlabunakti!» bija pēdējais, ko Malaysia Airlines reisa MH370 piloti pavēstīja Malaizijas gaisa satiksmes kontrolieriem 8. martā pulksten 1.19 pēc vietējā laikā. Pēc 11 minūtēm lidmašīna pazuda no civilajiem avioradariem.
Pasažieru lidmašīnas, kura stundu agrāk bija pacēlusies no Kualalumpuras lidostas, galamērķis bija Ķīnas galvaspilsēta Pekina, kas atrodas uz ziemeļiem no Malaizijas galvaspilsētas. Tomēr izmeklētāji uzskata, ka neilgi pēc pazušanas no radariem lidmašīna nezināmu iemeslu dēļ mainīja lidojuma kursu uz dienvidiem un autopilota režīmā turpināja lidot vēl aptuveni sešas stundas līdz iekrišanai Indijas okeānā.
Malaysia Airlines lidmašīnas pazušana ir nodēvēta par «lielāko mistēriju» aviācijas vēsturē, un daudzi šaubās, vai kādreiz izdosies uzzināt, kāpēc reiss MH370 noslēdzās traģiski. Joprojām nav izdevies rast atbildes uz virkni svarīgu jautājumu, piemēram, kāpēc lidaparāts nozuda no radariem, kāpēc tas mainīja kursu, kāpēc apkalpe pārtrauca sakarus ar ārpasauli, bet lidmašīna bez acīmredzamām tehniskām problēmām vēl vairākas stundas turpināja lidot, līdz tai, visticamāk, beidzās degviela.
Neraugoties uz intensīvajiem meklēšanas darbiem 120 tūkstošu kvadrātkilometru platībā Indijas okeāna dienvidos, nekādas pazudušās lidmašīnas pēdas netika atrastas līdz pat pagājušā gada jūlijam, kad Francijas pārvaldītās Reinjonas salas krastā tika izskalots Malaysia Airlines piederošā Boeing 777 spārna fragments. Reinjona atrodas vairāk nekā 3700 kilometru attālumā no galvenā meklējumu rajona.
27. februārī uz sēkļa pie Dienvidaustrumāfrikas Mozambikas krastiem tika uziets aptuveni metru liels balta metāla gabals, kas, kā uzskata Malaizijas un Austrālijas amatpersonas, varētu būt no Malaysia Airlines lidmašīnas. Metāla gabala atrašanas vieta sakrītot ar izmeklētāju modelēto aviolainera atlūzu dreifēšanas virzienu.
Cer atrast līdz jūlijam
Meklēšanas komandas vadītājs austrālietis Martins Dolans tic, ka, «ļoti iespējams», Malaysia Airlines lidmašīnas vraks tiks atrasts tuvāko četru mēnešu laikā, kas, visticamāk, būs noslēdzošais posms ilgstošajos un ārkārtīgi dārgajos centienos (iztērēti 148 miljoni dolāru (135 miljoni eiro)) atrast aviolaineri.
Līdz šim četri īpaši aprīkoti meklēšanas kuģi bez panākumiem ir apsekojuši 85 tūkstošu kvadrātkilometru lielu platību Indijas okeānā. M. Dolans pieņem, ka pazudušā Beoing 777 vraks atrodas kaut kur vēl nepārmeklētajos 35 tūkstošos kvadrātkilometru un tiks atrasts līdz jūlijam, kad plānots noslēgt meklēšanas operāciju. «Tas ir iespējams meklēšanas darbu pēdējā dienā, bet tikpat labi pirmajā,» M. Dolans sacīja izdevumam The Guardian.
Paredzēts, ka jūnijā pārstāvji no Austrālijas, Malaizijas un Ķīnas valdības tiksies, lai vienotos par to, vai turpināt meklēšanas darbus. Reisa MH370 pasažieru un apkalpes locekļu tuvinieki uzskata, ka meklēšanas darbi nedrīkst apstāties, jo vraka atrašana un lidmašīnas avārijas iemeslu izdibināšana varot palīdzēt uzlabot aviācijas drošību.
Vairāku pazudušās lidmašīnas pasažieru ģimenes no Malaizijas, Ķīnas, ASV, Austrālijas un Ukrainas iesniegušas tiesā prasību pret Malaysia Airlines, Malaizijas valdību un Civilās aviācijas departamentu, lai saņemtu kompensāciju par viņiem nodarīto morālo kaitējumu, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Uzlabo aviodrošību
Malaysia Airlines lidmašīnas mīklainā pazušana un nespēja atrast tās vraku piespiedusi uzlabot starptautiskos gaisa satiksmes drošības standartus.
ANO paspārnē esošā Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO), kas nosaka globālos aviācijas standartus, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka turpmāk lidmašīnām, kurām ir problēmas lidojuma laikā, būs automātiski jāziņo par atrašanās vietu un jāpārraida cita kritiska informācija vismaz reizi minūtē, lai avārijas gadījumā palīdzētu glābējiem atrast atliekas. Šī prasība gan attieksies tikai uz aviolaineriem, kas ražoti pēdējos sešos gados un jaunākiem.
ICAO vēlas, lai informācija, kas tiek uzglabāta lidmašīnu melnajās kastēs - pilotu kabīnes balss ierakstītājā un lidojuma datu ierakstītājā, būtu pieejama arī attālināti. Jau pašlaik ir pieejamas tehnoloģijas, kas to varētu nodrošināt, bet paiešot vēl vismaz desmit gadu līdz tam, kad ar tām aprīkotas lidmašīnas nonāks aviokompāniju flotēs.