Olimpisko spēļu debitantu sarakstu papildinājis trešais Latvijas kalnu slēpotājs - milzu slalomā 51.vietā ierindojās Liene Fimbauere. Taču pietika jau ar vienu braucienu, lai secinātu, ka dāmas no elites neatpaliek mazāk kā kungi. Pēc pirmā brauciena līdz tā brīža līderei austrietei Elizabetei Gērglai jau bija 10 sekunžu deficīts, kas ir aptuveni septītā daļa no distances.
«Prieks, ka tiku līdz galam. Pirms sacensībām likās, ka būs trakāk, bet nebija,» iespaidos dalījās Fimbauere. «Nogurdināja otrā brauciena gaidīšana, ko pārcēla biezās miglas dēļ. Būtu labāk, ja būtu bijušas vairāk iespējas šajā trasē patrenēties, bet brauciens izdevās.»
Laika apstākļi nelutināja - sniga, smidzināja un augstu kalnos bija sakrājies pamatīgs miglas blāķis. Tāpēc dāmām otrie braucieni vispirms tika pārcelti pusstundu vēlāk, tad vēl nedaudz, līdz beigās pieņemts lēmums tos veikt ceturtdien.
Sliktā redzamība, meistarības un droši vien arī veiksmes trūkums bija daži no iemesliem, kāpēc krietns pulks dalībnieču nespēja sasniegt finišu. Starp viņām bija arī viena no šā brīža spilgtākajām zvaigznēm amerikāniete Lindseja Vona. Kad distances lielākā daļa viņai jau bija aiz muguras un tobrīd iekrāts arī pieklājīgs pārsvars, Vona nesavaldīja slēpes un krita. Bēdīgā noskaņā nopūtās arī pārpildītās tribīnes, kur jau ierasti šajās spēlēs bija kanādiešu un amerikāņu vairākums. Ja vien Lindseja nebūtu kritusi, ļoti iespējams, ka tieši viņa būt līdere pēc pirmās sacensību dienas. Un noteikti nebūtu pārsteigums, ja uzvarētu arī summā, jo nobrauciena disciplīnā viņai tas Vistlerā jau izdevās, turklāt Vona bija trešā supergigantā.
Arī milzu slalomā varēja pārliecināties, ka šobrīd ir vērts pamācīties no Austrijas kalnu slēpotājiem. Vadošo dalībnieču pulkā bija uzreiz trīs austrietes - Elizabete Gērgla, Katrīna Cetele un mazāk pazīstamā Eva Marija Brema.