Plašu rezonansi sabiedrībā novembrī izraisīja Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumi par to, ka nabadzības līmenis Latvijā ir apšaubāms, un Labklājības ministrijas pētījuma dati, kuri liecināja, katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājsaimniecību ienākumi ir ap 150 vai mazāk latu mēnesī, prasa papildu pētījumus.
To, ka par vienu no Latvijā jūtamākajām ēnu ekonomikas izpausmēm jāuzskata darba samaksa, no kuras netiek maksāti nodokļi, jeb tā dēvētās aplokšņu algas, apstiprina gan valsts iestāžu, gan privātā sektora ekonomikas analītiķi, gan arī uzņēmēji. Tomēr ekonomistu pētījumi liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā krietni pārsniedz summu, kas tiek samaksāta strādājošajiem, apejot nodokļus. Ekonomists Arnis Sauka, kurš analizējis ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un kopā ar finanšu analītiķi Tāli Putniņu izstrādājis pētījumu Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011, pieļauj, ka lielu daļu no strādājošajiem nesamaksātās pelēkās naudas uzņēmēji iegulda biznesa attīstībā.
Aploksnē 25-33%
Vidējā neto alga (t. i., alga pēc nodokļu nomaksas) Latvijā ir 298,3 lati, liecina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Agneses Bičevskas veiktais pētījums par darba samaksu Rīgā un Latvijas reģionos.
Vidēji viena ceturtā daļa no neto algas jeb 74,6 lati ir summa, ko strādājošie Latvijas iedzīvotāji papildus oficiālajai algai saņem aploksnē, uzskata A. Bičevska. (Līdzīgu aprēķina formulu piedāvā arī Centrālā statistikas pārvalde.) Šāds aprēķins ļauj secināt, ka gadā vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs aploksnē saņem 895,2 latus, bet kopumā visi mūsu valsts strādājošie cilvēki, kuru skaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 3. ceturksnī bija 905 100, - apmēram 810,2 miljonus.
Savukārt pētījuma Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011 autors ekonomists Arnis Sauka uzskata, ka aploksnēs iedzīvotāji saņem vairāk - klāt pie oficiālās samaksas vēl nevis ceturtdaļu, bet gan trešdaļu jeb aptuveni 33% no neto algas. Tas nozīmē, ka mēnesī vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs saņem 98,4 latus aploksnē, bet gadā šī summa ir 1180,8 lati. Arņa Saukas piedāvātā formula ļauj secināt, ka kopumā Latvijā strādājošajiem aploksnēs tiek samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljards latu. «Tādu darba devēju, kas vispār neslēdz līgumus ar strādājošajiem un veicina nereģistrēto nodarbinātību, nav daudz. Savukārt tādu darba devēju, kas slēdz līgumus ar strādājošajiem par minimālo algu vai mazliet lielāku summu, bet vēl vairākus simtus latu katru mēnesi maksā aploksnē, ir ievērojams skaits. Pētījums parādīja, ka ir pat tādi uzņēmumi, kur oficiāli un neoficiāli maksāto algu apjoms ir 1 pret 6, piemēram, 250 latu neto oficiāli un vēl 1500 latu neoficiāli,» izklāsta A. Sauka.
Par to, ka Latvijas iedzīvotāji daļu ienākumu saņem aploksnē, liecina arī tas, ka mazumtirdzniecības apgrozījums aug straujāk nekā darba samaksa, saka Agnese Bičevska, turklāt līdzīgu viedokli pauž arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, uzsverot, ka nav manāma iedzīvotāju tendence tērēt uzkrājumus.
Valsts uzņēmumos ieviest aplokšņu algas ir sarežģīti, bet par riska grupu uzskatāmi gan vērienīgie uzņēmumi, gan arī mazie uzņēmumi, norāda A. Sauka un skaidro: «Lielajiem uzņēmumiem plašāk pieejami mehānismi, kā naudu slēpt, savukārt mazos uzņēmumus atbildīgajām institūcijām grūtāk kontrolēt, vidēja mēroga uzņēmumos aplokšņu algu izplatība varētu būt vismazākā.»
Daudzos, it īpaši jau mazajos uzņēmumos aplokšņu algas «tiek maksātas aiz izmisuma. Uzņēmumiem tas ir izdzīvošanas jautājums - bailes zaudēt biznesu ir lielākas nekā bailes no sankcijām par nodokļu nemaksāšanu», secinājusi A. Bičevska.
Pazudušie trīs miljardi
Pat pieņemot, ka aploksnēs iedzīvotājiem tiek samaksāts vairāk nekā viens miljards latu, šī iespaidīgā summa ir krietni mazāka par A. Saukas un T. Putniņa pētījumā norādīto ēnu ekonomikas apjomu - 30,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb aptuveni 4,3 miljardiem latu (2011. gadā Latvijas IKP bija ~14,275 miljardi latu).
Arī pamatojoties uz starptautisko ekspertu veikto pētījumu Ēnu ekonomika Eiropā 2011, uz ko, izsakot viedokli par ēnu ekonomiku Latvijā, atsaucas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ēnu ekonomikas apjoms lēšams 26,5% no IKP jeb vismaz 3,7 miljardi latu. «Starptautisko ekspertu veiktais pētījums Ēnu ekonomika Eiropā 2011 parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir zemākais Baltijā - Latvijā - 26,5%, Igaunijā - 28,6%, Lietuvā - 29%,» uzsver V. Dombrovskis, tomēr atzīst, ka ēnu ekonomikas apkarošanā «vēl daudz darāmā».
Atbildot uz jautājumu, kas vēl paralēli aplokšņu algām veido ēnu ekonomikas miljardus un kur tie paliek, Arnis Sauka skaidro, ka, var pieļaut, liela daļa pelēkās naudas paliek uzņēmumu rīcībā un tiek ieguldīta biznesa attīstībā, tāpēc «ēnu ekonomika nav vērtējama viennozīmīgi, tai ir arī savi pozitīvie aspekti, kas galvenokārt izpaužas kā dinamiska uzņēmējdarbības vides attīstība».
Pētnieks arī pieļauj, ka patiesībā ēnu ekonomikas apjoms varētu būt vēl lielāks par minētajiem 30,2% no IKP, jo «pētījumā neaplūkojam nelegālo akcīzes preču tirgu, jo ar mūsu izvēlēto metodi - uzņēmēju kā ekspertu aptauju - to faktiski izmērīt nav iespējams. Tāpēc norādītajiem 4,3 miljardiem latu vēl būtu jāpieskata klāt melnās ekonomikas nauda, bet Baltijas reģionā zinu tikai vienu pētnieku grupu Lietuvā, kas šādus pētījumus veic».
Jebkuri ēnu ekonomiku un arī aplokšņu algas raksturojošie skaitļi jāuztver nevis kā absolūtā patiesība, bet ļoti kritiski, jo Latvijā nav vienotas, oficiāli atzītas metodes, kā noteikt ēnu ekonomiku, un arī aplokšņu algu daudzumu nosaka ar dažādām pētījumu metodēm, uzsver arī citi Dienas aptaujātie ekonomikas analītiķi.
Pieticīgā informētība
Latvijas valsts iestādes savos skaidrojumos par to, kas tad īsti veido ēnu ekonomikas 3,7-4,3 miljardus latu, savos skaidrojumos atsaucas uz jau minētajiem starptautisko ekspertu un arī Latvijas zinātnieku A. Saukas un T. Putniņa pētījumiem. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes piedāvātie dati par ēnu ekonomiku attiecas uz 2010. gadu, bet atbildi «mēs nerēķinām ēnu ekonomikas īpatsvaru, tas nav mūsu kā iestādes uzdevums» sniedz Valsts ieņēmumu dienests.