S. Ēlerte apstiprināja, ka tiek turpināta 2009. gadā aizsāktā reforma, sakarā ar kuru ministrija bija aicinājusi LKK izskatīt iespēju reorganizācijas ceļā pievienoties LKA atsevišķas struktūrvienības statusā. Taču šobrīd vēl nav pieņemts vai sagatavots lēmums, kas skartu LKK un tās studiju programmu attīstību. Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters pie Saeimas studentiem apliecināja, ka šogad Kultūras koledžai piešķirtais finansējums netiks samazināts, netiks slēgta arī neviena no izglītības programmām. «Septembrī Kultūras koledžas studentiem nekas nemainīsies,» apgalvoja KM valsts sekretāra vietnieks.
Ministrija izveidos darba grupu, lai izvērtētu labākos risinājumus augstākās kultūrizglītības jomā un koordinētu savstarpējās studiju programmas, kā arī analizētu LKK iespējamo iekļaušanu LKA ar mērķi nodrošināt studentus vienlaikus ar kvalitatīvu un mūsdienīgu studiju kvalitāti un iespējas turpināt studijas LKA, kā arī piedāvāt darba tirgum pieprasītus speciālistus uzreiz pēc LKK absolvēšanas.
Latvijas Kultūras koledža, kas dibināta 1946. gadā kā Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums, ir viena no pieredzes un tradīcijām bagātākajām koledžām Latvijā, kas piedāvā iegūt modernu pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību kultūras jomā (tiek izglītoti kultūras iestāžu vadītāji, bibliotekāri, radošās pašdarbības vadītāji, svētku režisori, vides dizaineri, fotogrāfi, mūzikas menedžeri u.c. speciālisti). LKK sadarbojas ar kultūras institūcijām visā Latvijā un Eiropā, lai nodrošinātu programmu piesaisti praktiskajam darbam.
Koledžā mācās vairāk nekā 500 studentu un strādā 60 pasniedzēju.