Diena, iesaistot plašu sabiedrības pārstāvju loku, apņēmusies izveidot 10 punktu kodeksu Kādam jābūt politiķim Latvijā. Šobrīd iezīmēti jau septiņi punkti, kuri nodoti tālākai apspriešanai lasītājiem, nevalstiskām un nozaru organizācijām, politiskajām partijām. Ar līdz šim formulētajiem kritērijiem lūdzām iepazīties arī vairākus ministrus, kuri Dienai norādīja, viņuprāt, būtiskus papildu punktus.
Ārlietu minstrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība) uzskata, ka politiķim Latvijā jāorientējas valsts pārvaldē, konstitucionālajās, valsts un pašvaldību tiesībās. Tāpat viņam jāspēj rakstīt arī analītiskus rakstus par jomām, kurās viņš darbojas. Ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka politiķiem jāspēj nodalīt valsts intereses no šauru grupu interesēm. «Aizdomu gadījumā jāsniedz tāds skaidrojums, kas likvidē aizdomas par interešu konfliktu,» norādīja Ģ. V. Kristovskis un atzina, ka kopumā šādu iniciatīvu vērtē pozitīvi.
Dienas veidoto politiķa standartu atzinīgi vērtē arī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), kura uzskata, ka šādas mērauklas formulēšanā jāpiedalās gan medijiem, gan procesu vērotājiem, gan ārpus politikas esošajai inteliģencei. «Katra pilsoņa pienākums pirms savas balss atdošanas vēlēšanās būtu iepazīties ar visu pieejamo informāciju par politiķiem, pašam novērtēt un tad veikt apzinīgu un apzinātu izvēli balsojot,» sacīja ministre, uzsverot vēlētāju lielo lomu politikas standartu veicināšanā.
«Šādu kritēriju izstrāde ir apsveicama, jo var kalpot vēlētājiem kā ceļa karte,» sacīja tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (Vienotība). Papildus jau definētajiem kritērijiem viņš minēja deputāta amata kandidātu zināšanas par valsts pārvaldes darbību, budžeta veidošanas pamatprincipiem, kā arī ekonomikas pamatlikumiem. Personai, pēc A. Štokenberga domām, jāprot skaidri formulēt viedokli un to argumentēti pamatot. Viņaprāt, būtiskas ir ne tikai latviešu valodas, bet arī svešvalodu zināšanas, jo politiķiem nepieciešams iepazīties ar jaunākajām ārvalstu aktualitātēm savā nozarē.
Centienus noteikt kritērijus, pēc kādiem vērtējami politiķi, atzinīgi novērtēja arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība), norādot, ka šādi kritēriji varētu mudināt vēlētāju domāt, ka vispār ir jābūt kritērijiem, kuru atbilstībai tiek pārbaudīts politiķis. Ministre arī sacīja, ka polemizēt iespējams par rekomendāciju nepieciešamību. «Trīs pozitīvas rekomendācijas droši vien var salasīt arī visnepiemērotākais deputāta kandidāts,» uzskata S. Ēlerte un piebilst, ka Dienas līdz šim formulētajam politiķa standartam trūkst vismaz divu svarīgu kritēriju. «Cilvēkam, kas vēlas būt politiķis, ir jābūt labai izpratnei par varu sadalījumu un līdzsvaru un citiem Satversmes principiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Satversmes tiesas nolēmumiem,» pauda kultūres ministre. Nepieciešams pievērst uzmanību, vai persona ir diskvalificēta politikā. «Diskvalificētiem, tātad izslēgtiem no politiskās sacensības jābūt smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajiem, pat ja pagaidām vēl nezinām, vai viņi nākotnē sēdēs cietumā, piemēram, Aivars Lembergs, vai cilvēki, kas no krimināltiesiskām procedūrām izvairās, slēpjoties aiz deputāta imunitātes, piemēram, Ainārs Šlesers,» teica ministre.
Aizsardzības ministrs Atis Pabriks (Vienotība) atzīst, ka ir nepieciešami strukturēti punkti, pēc kuriem vēlētājam vadīties un vērtēt katru politiķi, tomēr, viņaprāt, šādi atsevišķas grupas izstrādāti kritēriji nevar būt absolūti. «Politika balstās uz vēlētāju uzticību saviem izvēlētajiem pārstāvjiem, un līdz ar to, iespējams, ir vēl kādi papildu kritēriji, ko vēlētājs grib izvirzīt, lai spētu konkrētajam politiķim uzticēties,» uzsvēra A. Pabriks.