Vientuļais Džordžs bija retākais dzīvnieks visā pasaulē, jo bija pēdējais Galapagu salu bruņurupuču Pintas salas pasugas pārstāvis. Viņa radi izmira 20. gadsimta sākumā, jo gaļas dēļ kļuva par iecienītu jūrnieku un zvejnieku medījumu. Vientuļo Džordžu 1972. gadā nelielajā Pintas salā atrada ungāru zinātnieks, un kopš tā laika milzu bruņurupucis kļuva par Ekvadoras Galapagu salu simbolu, kuru ik gadu apciemot ieradās ap 180 tūkstošiem tūristu no visas pasaules.
Parka darbinieki vairākkārt mēģinājuši bruņurupuci sapārot ar kādu pēc iespējas tuvākas pasugas bruņurupucieni, taču tas beidzies bez panākumiem. Vientuļais Džordžs nav izrādījis sevišķi lielu interesi par pretējo dzimumu. Lai gan pēc 15 gadu kopdzīves ar bruņurupuču dāmu no netālās Vulfa vulkāna apkārtnes abi mēģināja radīt pēcnācējus, izdētās olas izrādījās neauglīgas. Turpmākā kopdzīve arī ar citām tuvāku pasugu pārstāvēm nenesa pēcnācējus, ļaujot Vientuļajam Džordžam kļūt par pasaulē izmirstošo dzīvnieku sugu simbolu.
Milzu bruņurupuča mirstīgās atliekas tiek izmeklētas, lai noskaidrotu tā nāves iemeslu. Parka pārstāvji solījuši, ka slavenais bruņurupucis tiks iebalzamēts, lai izmirušo sugu varētu aplūkot nākamās paaudzes.
Galapagu milzu bruņurupuči 19. gadsimtā palīdzēja Čārlzam Darvinam izstrādāt savu evolūcijas teoriju. To pasugu skaits kopš tiem laikiem dramatiski sarucis, pietuvojoties izmiršanas slieksnim, taču Galapagu salās 1974. gadā izveidotajam Čārlza Darvina fondam izdevies bruņurupuču skaitu no 3000 pavairot līdz 20 000.