«Es viņu ļoti labi saprotu, jo pats esmu bijis līdzīgā situācijā,» atmiņās par savu pirmo Zvaigžņu spēli ar Dienu padalījās Ozoliņš. Zīmīgi, ka arī viņam, līdzīgi kā Girgensonam, toreiz bija 21 gads. «Man toreiz vispār nebija priekšstata, kas un kā notiek Zvaigžņu spēlē, jo padomju līgā jau nebija tādas tradīcijas. Atceros, ka pirms izlidošanas uz spēli Sanhosē lidostā mani intervēja žurnālisti un es sarunāju tādas muļķības! Teicu, ka centīšos sevi parādīt no labākās puses, jo nezināju, ka Zvaigžņu spēles nedēļas nogale hokejistiem būtībā ir brīvdienas, kur viss notiek nepiespiestā atmosfērā.» Pirmajā reizē Sandis arī bija ļoti centīgs, ar trim punktiem (2+1) aizvadot savu rezultatīvāko Zvaigžņu spēli. «Labi, ka toreiz ar mani kopā bija Artūrs (Irbe), citādi es sazin ko būtu sadarījis. Iedomājies, kā es jutos, kad, ieejot ģērbtuvē, uz man paredzētā soliņa jau sēdēja tādas zvaigznes kā Greckis, Hals un Kofijs. Tie taču bija spēlētāji, par kuriem bērnībā uzzināju no žurnālu vākiem, un nekad nebiju varējis iedomāties, ka kādreiz ar viņiem būšu vienā ģērbtuvē. Atceros, ka spēles laikā Pols Kofijs uz soliņa izmeta kaut kādu muļķību un es vispār nezināju, kā reaģēt.» Tas bija tālajā 1994. gadā.
Nākamajā reizē 1997. gadā Sanhosē Ozoliņš uz Zvaigžņu spēli jau ieradās kā Stenlija kausa ieguvējs Kolorādo Avalanche komandas sastāvā. Atmosfēra viņam jau bija zināma. «Parasti ir tā, ka komandas spēli iesāk ļoti gausi. Kad vienai no komandām ir divu vai triju ripu pārsvars, otra puse sāk sasparoties, lai pievilktu klāt. Tā pamazām spēles temps pieaug, bet, protams, nopietna cīkstēšanās laukumā nenotiek. Organizatori visu laiku domā, kā šo pasākumu padarīt interesantāku un pievilcīgāku. Manā laikā sākumā spēlēja Rietumi pret Austrumiem, tad izdomāja izveidot Ziemeļamerikas spēlētāju komandu pret pārējo pasauli, bet pēc tam atgriezās pie formāta: Rietumi pret Austrumiem. Spēlētājiem tā ir iespēja vienu nedēļas nogali atpūsties no ikdienas spēļu rutīnas. Neviens negrib satraumēties, tāpēc arī spēle ir tādā brīvā atmosfērā.»
Ozoliņš uzskata, ka piedalīšanās Zvaigžņu spēlē ir jāuztver kā atzinības izteikšana un spēlētāja talanta novērtējums. «Vispirms jau tā ir atzinība no līdzjutēju, pēc tam arī no komandu ģenerālmenedžeru un žurnālistu puses. CV ierakstā tas gan tāds ķeksītis vien ir. Līguma parakstīšanā šo faktu neviens nopietni neņem vērā, tāpēc spēlēšana Zvaigžņu spēlē karjeru neietekmē. Sarunās par jaunu līgumu galvenais ir spēlētāja parādītais sniegums regulārajā čempionātā un play-off izcīņā.» Pēc Sanda domām, Zemgum šajā nedēļas nogalē vajadzētu iegūt pozitīvo lādiņu turpmākajam darbam. «Piedalīšanās Zvaigžņu spēlē mani motivēja strādāt vēl vairāk. Pirmajā reizē nodomāju, ka es taču neesmu pelnījis tur būt, tāpēc nākamajās NHL spēlēs centos sevi pēc iespējas labāk apliecināt.»
Girgensons šosezon ir saņēmis vislielāko līdzjutēju uzticības kredītu. Par viņu nobalsoja 1 574 896 hokeja fanu! «Ir patīkami saņemt šādu atbalstu no līdzjutējiem. Domāju, paši fani bija vispriecīgākie saņemt jaunumus par manu iebalsošanu Zvaigžņu spēlē,» tā notikušo komentēja pats Zemgus.
2015. gada NHL Zvaigžņu spēļu komandu kapteiņi būs Džonatans Tēvzs (Čikāgas Blackhawks) un Niks Folinjo (Kolumbusas Blue Jackets). Piektdien viņi sadalīs abu komandu sastāvus.
Ozoliņš un Irbe ir atstājuši paliekošus ierakstus NHL Zvaigžņu spēļu vēsturē. Irbe 1999. gadā kļuva par pirmo vārtsargu, kas Zvaigžņu spēlē izdarījis rezultatīvu piespēli. Ozoliņš joprojām ir pēdējais spēlētājs, kurš Zvaigžņu spēlē sēdējis uz noraidīto soliņa. Tas bija 2000. gadā. Pēc tam gan ir bijuši norīkoti «bullīši», bet soda minūtes vairāk nav piespriestas. Varbūt kādu ierakstu atstās arī Girgensons?