Grozījumi arī paredz, ka minētā 9% likme tiek saglabāta tikai pirmos trīs mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības gadus. Ceturtajā gadā piemērotā likme būs 12%. Turpmāk tiks arī noteiktas nozares, kurās nedrīkstēs dibināt mikrouzņēmumus. Līdz šā gada augustam valdībai ir jāizstrādā šis nozaru saraksts. Likuma grozījumi arī paredz, ka MUN likme 9% tiek saglabāta tikai tādā gadījumā, ja tiek izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu un tiek noteikts minimālais sociālo iemaksu apjoms, kas būtu līdzvērtīgs sociālo iemaksu apjomam no minimālās algas. Pašlaik tie būtu 122 eiro. Salīdzinājumam - vidējais sociālo iemaksu apjoms mikrouzņēmuma darbiniekiem ar līdzšinējo regulējumu ir 42 eiro. Šīs normas piemērošana notiks pakāpeniski triju gadu laikā. Ja šis nosacījums netiks izpildīts, no 2016. gada 1. janvāra MUN likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017. gadā un turpmāk - 15%. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) uzsver, ka pieņemtie grozījumi sakārtos mikrouzņēmumu vidi un ļaus izvairīties no nodokļu optimizēšanas shēmām. Savukārt Finanšu ministrija atgādina, ka pašlaik esot izkropļots mikrouzņēmuma statusa noteikšanas galvenais mērķis - atbalsts uzņēmējdarbības sācējiem. Tāpēc arī nepieciešami šie grozījumi.
Jāatgādina, ka Saeima jau iepriekš noteikusi, ka šā gada pirmā ceturkšņa MUN deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņš ir no 15. maija līdz 25. maijam.