Vladimira Putina savulaik lietotais salīdzinājums, šķiet, piemirsies Aivaram Lembergam, kurš 6. maija preses konferencē nāca klajā ar savdabīgu aktuālās bēgļu problēmas skaidrojumu. Lūk, oficiālais (publicēts Ventspils pašvaldības mājaslapā) politiķa teiktā atšifrējums.
«Tad mēs paskatāmies: Tunisijā bija labs vai slikts, bet stabils režīms. To sagrāva. Vietā neizveidoja stabilu režīmu. Labu, sliktu, bet stabilu. Lībijā bija stabils režīms, to sagrāva. Bet vietā neizveidoja stabilu režīmu. Ēģiptē bija stabils režīms, to sagrāva, paldies Dievam, Ēģiptes armijnieki pārņēma varu, izveidoja stabilu režīmu. ...Sīrijā bija stabils režīms, centās sagraut, līdz šim brīdim nav izdevies. Irākā bija stabils režīms, to sagrāva, līdz šim brīdim neko stabilu nav izveidojuši. ...Bet, kas tad to visu veco sagrāva, bet jauno neizveidoja? Tie paši Rietumi, tās pašas Amerikas Savienotās Valstis, bet nu pie viņiem to bēgļu nav. Protams, aktīvi piedalījās Francija, aktīvi piedalījās arī tā pati Itālija, citas Eiropas Savienības bagātās valstis. Tātad viņi faktiski radīja priekšnoteikumus, apstākļus šai bēgļu plūsmai. Bet tagad, kad viņu ievārītās ziepes ir jāizstrebj valstīm, kurām ir mazāk apdzīvota teritorija, Latvija ideāli der...»
Ņemot vērā, ka a) Lembergs ir gudrs cilvēks, kurš turklāt - cik var spriest pēc viņa intervijām - seko līdzi notikumiem pasaulē, b) viņa viedoklī Latvijā daudzi ieklausās, šķiet, nepieciešami daži iebildumi zaļo zemnieku līdera iezīmētajai ainai.
Uz Eiropu bēg arī cilvēki no Nigērijas, Mali, Eritrejas, Somālijas u. c. valstīm, kuru sliktajā ekonomiskajā vai drošības situācijā Rietumi - lai cik tuvredzīgi vai liekulīgi savā ārpolitikā tie nereti ir - nav vainojami.
Tas, ka Rietumu politika Ziemeļāfrikā un Tuvējos Austrumos nereti ir bijusi un joprojām ir kļūdaina, arī ir taisnība. Tomēr nevar teikt, ka t. s. Arābu pavasaris bija kaut kā Rietumu inspirēts, piemēram, amerikāņi par sava senā sabiedrotā Mubaraka gāšanu Ēģiptē sākotnēji nemaz nebija sajūsmā. Taisnība arī, ka sekas šim «pavasarim» ir, maigi izsakoties, pretrunīgi vērtējamas no reģiona stabilitātes viedokļa. Tomēr kā labu alternatīvu minēt Huseina vai Asada režīmus, kas masveidā slaktēja (un turpina to darīt) savus civiliedzīvotājus, arī ar ķīmisko ieroču palīdzību, ir, teiksim tā, diezgan oriģināli. Ja vadāmies pēc šādas loģikas, vislielākā stabilitāte Krievijā bija Staļina laikos...
Lemberga izteikumi, lai cik dažkārt tie ir pretrunā ar «oficiālo viedokli», ir interesanti, tomēr nevajadzētu argumentēt savu nostāju - uz kuru viņam ir visas tiesības, te nav ko bļaut - ar tik brīvu faktu interpretāciju.