«Esam apbēdināti,» tā par Rīgas domes Īpašuma departamentā saņemto kontroltāmi izteicās Rīgas vicemērs Andris Ameriks. «Kad veica starptautisko konkursu, bija vairāki kritēriji - novitāte, labākais veco ēku iekārtojums, arī izmaksas, kuras sākumā bija 12 miljoni. Tagad konkursa uzvarētājs min dubultu summu,» sašutumu pauž A. Ameriks. Tāme šobrīd esot nodota izvērtēšanai Latvijas Būvuzņēmēju asociācijā. Paredzēts, ka tās slēdziens par izmaksu ekonomisko pamatojumu būs zināms pēc divām trim nedēļām. A. Ameriks uzskata, ka viņš kā politiķis nav kompetents, lai vērtētu šo situāciju. Tam esot domāta žūrija, kurai tad ir jāizvērtē šāda rakstura projekti.
Jānis Dripe, kurš vadījis muzeja rekonstrukcijas metu konkursa komisiju, atklāj, ka jau pirms projekta pabeigšanas bija zināms, ka muzeja restaurācijas darbi būs dārgāki, nekā sākumā plānots. Viņš gan arī min, ka sākotnējā konkursa programma stipri vien atšķīrās no tā varianta, kāds ir tagad, proti, pievienota arī potenciālā muzeja pazemes izbūve. «Protams, ļoti daudz kas ir nācis klāt - kaut vai benzīna augstās izmaksas pēdējā brīdī, arī pats būvniecības process atkal kļūst dārgāks. Tāpat ir jādomā par muzeja apkārtnes labiekārtošanu,» norāda J. Dripe, taču atzīst, ka bija rēķinājies ar 17 miljonu lielām izmaksām: «Tas, ko neviens no mums nevarēja paredzēt, ir, ka muzeja ārējo tīklu izbūve būs tik dārga.» Viņš gan cer, ka starp iesaistītajām pusēm izdosies panākt vienošanos, jo Rīgā ir ļoti maz šāda mēroga kultūras infrastruktūras būvju, un tās pabeigšana 2015. gadā «skaisti sakristu ar Latvijas kā ES prezidentūras laiku». Sākotnēji gan muzeja rekonstrukciju bija iecerēts pabeigt 2014. gadā, kad Rīga nominēta kā Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs pauž, ka gaidīs Būvuzņēmēju asociācijas atzinumu, lai saprastu, cik kvalitatīvs ir projekts un izmaksu pamatojums. Vaicāts, vai ir saņēmis jebkādu skaidrojumu no Processoffice, O. Burovs ir atklāts: «Man nav viņiem ko jautāt. Es pats esmu teicis, ka viņiem trūkst menedžmenta pieredzes.» Tiesa, arī viņš cer uz dialogu starp abām pusēm, vienīgi viņu mācot bažas, ka rezultātā var aizkavēties muzeja siltumtrašu izbūve, kas bija plānota šogad līdz apkures sezonas sākumam. «Reāli pirmie būvdarbi var sākties tikai no 1. septembra, un tādā gadījumā noteikti nepaspēsim tos pabeigt.»
«Kavējumi un izmaksu sadārdzinājums no mūsu puses radās, jo bija papildu darbi, ar kuriem nebijām rēķinājušies,» esošo situāciju skaidro Vitauts Biekša, Processoffice arhitekts. «Tā ir simtgadīga ēka, un vecajām būvēm nevar piemērot tos pašus risinājumus, kādi derētu jaunceltnēm.» Kā vienu no sadārdzinājuma iemesliem V. Biekša min muzeja interjera risinājumus, kas maksimāli saglabātu autentisku muzeja sākotnējo izskatu, arī ar ugunsdrošību saistītiem jautājumiem. Viņš daļēji atzīst Processoffice vainu. Arī J. Dripe norāda, ka neiekļaušanās termiņos līdz šim bijusi «puišu jaunības maksimālisms un operēšana ar aptuveniem rēķiniem, nevis konkrētām izmaksām».
Patlaban solīts, ka muzejs apmeklētājiem būs atvērts līdz vasarai, vai kas mainīsies, ja rekonstrukcijas darbi iekavēsies, pagaidām nav zināms. Māra Lāce, muzeja direktore, no komentāriem atteicās.