Maltas mūzikas skolā jau vairākus gadus klavierspēli un citas mācību programmas var apgūt četros gados. Lai gan ierasti mācību ilgums mūzikas skolās ir seši līdz astoņi gadi, tomēr četrgadīgā programma bijis krīzes laika risinājums. Maltas mūzikas skolas direktors Normunds Štekels gan Dienai atzīst, ka četros gados nav iespējams iegūt profesionālo izglītību, jo trūkst kvalitātes, tomēr citas izvēles nav bijis. «Tā kā krīzes laikā mums nebija finansējuma, bijām spiesti īstenot četrgadīgās programmas, jo citādi finansējums netiktu piešķirts vispār. Šīs programmas bija glābējriņķis, ko nevajadzēja īstenot,» sacīja N. Štekels. No septembra gan Maltas mūzikas skolā atkal tiks īstenotas standarta mācību programmas. Kā paskaidroja skolas direktors, beidzot izdevies papildu finansējumu saņemt no pašvaldības. Citās mūzikas skolās, kur pašvaldība nevar palīdzēt, joprojām gan būs jāsamierinās ar īso programmu.
Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs Aivars Broks Dienai skaidroja, ka absurdā situācija jau vairākus gadus izveidojusies finansējuma trūkuma dēļ. Krīzes laikā finansējums tika krasi samazināts. Tā vietā, lai finansējumu pakāpeniski atgūtu, 2011. gadā tika pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros, samazinot uz papīra izglītības programmu izmaksas, tika pamatota nepietiekamā finansējuma leģitimitāte. Radušos situāciju A. Broks salīdzina ar iepirkšanos - ejot uz veikalu, mēs zinām, ka desa maksā divus eiro, bet noteikumos tika ierakstīts, ka tikai vienu. Rezultātā tiek nodrošināti vien apmēram 60 līdz 70% no vajadzīgā finansējuma. Tālāk viss ir atkarīgs no pašvaldībām - ja pašvaldība var piešķirt papildu līdzekļus, izglītības programmas mūzikas skolās tiek īstenotas pilnvērtīgi un kvalitatīvi, bet, ja pašvaldībai naudas nav, cieš bērni, stāstīja A. Broks. Viņš paskaidroja, ka tiek samazināts kontaktstundu skaits, bērni apvienoti lielākās grupās vai kāds mācību priekšmets vispār netiek mācīts.
Cits ministrijas risinājums krīzes laikā bijis četrgadīgas mācību programmas, kuru izmaksas ir zemākas. A. Broks paskaidroja, ka šīs programmas ir sliktākas kvalitātes, jo stundu skaits ir uz pusi mazāks, kā arī atšķiras mācību programma, bet tās noslēguma diplomu bērns saņem. Līdz ar to rodas nevienlīdzīgas izglītības iespējas bagātajās un nabadzīgajās pašvaldībās. Šo programmu realizācija, pēc A. Broka teiktā, skolām esot uzspiesta. «Ja grib pamuļļāties šos četrus gadus, tad labāk vispār naudu nedot. Bet tā ministrijai bija izeja, kā pierādīt, ka naudas pietiek,» uzskata asociācijas priekšsēdētājs.
Patlaban asociācija vēlas, lai attiecīgajos noteikumos tiek veikti grozījumi, nosakot atbilstošus koeficientus akreditētajām izglītības programmām. Asociācija arī nosūtījusi atklātu vēstuli KM un citiem, lai vērstu to uzmanību uz ieilgušo problēmu. Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) Dienai gan norādīja, ka kopš 2013. gada daudz ir darīts, lai situāciju uzlabotu, tai skaitā palielināts finansējums. Patlaban gan LNKC uzdots veikt detalizētu situācijas izvērtējumu, kā arī sniegt priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos. LNKC Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne Dienai arī norādīja, ka vairākums mūzikas un mākslas skolu ir pašvaldības dibinātas izglītības iestādes, tāpēc pašvaldības pašreiz nodrošina līdzfinansējumu, lai īstenotu licencētās programmas. Līdz ar to atkarībā no pašvaldības iespējām tiek īstenotas atšķirīgas izglītības programmas. Tomēr runāt par nekvalitatīvu izglītības pakalpojumu, pēc J. Klišānes domām, ir pārspīlēti.