Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) Dienai atklāj, ka Ministru kabinets otrdien, pamatojoties uz komisijas deputātu lūgumu, lēma prasītos līdzekļus piešķirt un tie tiks izmaksāti pilnsabiedrībai SBRE. I. Druviete skaidro, ka iesaistīties Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidācijā komisijas deputātus pamudinājusi neizpratne par VNĪ, apdrošinātāju un būvnieku vilcināšanos neatliekamu jautājumu risināšanā: «Šajā gadījumā valsts rīkojusies kā labs saimnieks. Nebūtu pareizi trīs mēnešus gaidīt, kad policija noskaidros vainīgos vai eksperti beigs risināt domstarpības, jau tagad jānodrošina, lai ēkas stāvoklis nepasliktinātos, un pilij jāuzliek pagaidu jumts,» norāda I. Druviete un piebilst, ka pēc tam, kad VNĪ saņems līdzekļus no apdrošinātājiem, šī summa būšot jāatgriež valsts kasē.
Būvnieku celtniecības risku apdrošinātāja BTA Insurance Company valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus uzskata, ka risinājums virknei jautājumu joprojām nav rasts viņu konkurentu - Rīgas pils kā īpašuma objekta apdrošinātāja - a/s Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) - neprofesionalitātes dēļ: «Ja īpašuma apdrošināšana būtu pilnvērtīga un paredzētu visus iespējamos riskus, tad šobrīd nenotiktu ilgas diskusijas par to, kāds apdrošināšanas gadījums iestājies un kur ņemt līdzekļus seku likvidācijai,» uzskata J. Lucaus un piebilst, ka pamatu apdrošinātāju šaubām par atlīdzības izmaksāšanu var radīt aizdomas par klienta krāpšanos vai ļaunprātībām. «Ceru, ka BAN netur VNĪ aizdomās par kādu no minētajām darbībām. Taču citādi BAN vilcināšanās ir neizprotama un padziļinātas intereses vērta. Esmu pārliecināts, ka BAN vajadzēja izmaksāt visu nepieciešamo apdrošināšanas summu un, pat ja vēlāk vainīgs izrādītos būvnieks, ar regresa prasību naudu varētu piedzīt.»
VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina Dienai skaidro, ka sarunas starp pils pārvaldniekiem un BAN notiekot nepārtraukti, taču zaudējumu atlīdzināšanu varēs pieprasīt vien tad, kad tiks apzināti zaudējumu apmēri. Tos patlaban vērtē Latvijas Būvinženieru savienības eksperti, ko VNĪ izraudzījušies sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas. Šī ekspertīze valstij izmaksās 25 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa, un rezultāti būšot zināmi vien augusta beigās. D. Laukšteina gan nevarēja atbildēt, vai arī šī summa apdrošinātājiem būs jāatmaksā valstij.
Tikmēr pretēji būvnieku solītajam, ka pagaidu jumts tiks izbūvēts līdz augusta sākumam, šie darbi ir vēl pusē. Sākotnēji SBRE pārstāve Mārīte Straume skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir nelabvēlīgie laikapstākļi, pēc tam taisnojās, ka darbi nevedas, jo nosedzamā platība esot ļoti liela. Taču vairāki avoti Dienai pauduši aizdomas, ka būvnieki jumta izbūves procesu vilcinot, lai izdevumi nebūtu jāsedz no savas kabatas. Par būvnieku neizdarībām sašutumu paudusi gan kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA), gan Rīgas pilī esošo muzeju pārstāvji, sakot, ka muzeju krājumi joprojām ir apdraudēti, jo telpās virs tiem neesot izvākti būvgruži un nepareizi uzklātu pārsegumu dēļ tur uzkrājas lietus ūdens.
Diena jau ziņoja, ka Rīgas pils ugunsgrēka cēloņu izmeklēšana turpinās un paralēli Valsts policijas kriminālistiem tur strādā izmeklētāji no Lietuvas, kā arī BTA Insurance Company pieaicinātais eksperts un pils būvnieku noalgotais Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents Pīters Mansi, ar kuru policija sadarboties nepiekrita.